Es atmetu smēķēšanu tad, kad saslimu. Vienkārši organisms bija novājināts un nemaz neprasījās smēķēt. Tā kā mans puisis smēķēšanu atmeta pāris mēnešu pirms manis (arī slimojot), tad vēlāk, kad man iezagās doma uzpīpēt, viņš mani atbalstīja. Ieprikš arī bija mēģinājumi atmest, bet tas vainagojās ar svara un apetītes pieaugumu un es tam atmetu ar roku. Bet šoreiz ne par kripatiņu nepieņēmos svarā un arī apetīte nav augusi.
Galvenais ir pārvarēt kādus stresa, uztraukuma brīžus, kā arī tad, kad lieto alkoholu, jo, piemēram, man tad gribējās visvairāk smēķēt. Man gandrīz visi draugi ir smēķētāji, bet mēs ar draugu turamies un nemaz ikdienā neprasās. Tikai dažreiz iezogas doma prātā, ka varētu izpīpēt kādu cigareti, bet es domāju, ka man paliktu slikit, jo neesmu smēķējusi vairāk kā 2 mēnešus.
Novēlu Tev veiksmi un izturību!