Kā to izdarīt?

Reģ: 28.06.2013

Sveikas!
Esmu izmisumā un ceru, ka kādai no jums bijusi līdzīga situācija vai padoms, ko darīt šādā mirklī.

Esmu nolēmusi šķirties no sava ilggadējā drauga. Lēmumu apdomāju jau pāris mēnešus, tā kā tā nav spontāna ideja, kas varētu pāriet - zinu, ko vēlos, tikai nezinu, kā to panākt.
Jau kādu nedēļu nepārtraukti strīdējāmies, uzvedos kā īsta bitch. Vakar neizturēju un pateicu, ka mums tomēr nekas nesanāks, neredzu attiecībām nākotni. Džeks vienkārši salūza - sāka raudāt kā mazs bērns, sāka draudēt ar pašnāvību. Man palika žēl... un pateicu, ka viss būs kārtībā. Zinu, cik tas bija nepareizi, jo vajadzēja palikt pie sava :(
Tāpēc jautāju jums. Kā to izdarīt - kā izšķirties, lai viņam sāpētu pēc iespējas mazāk? Lai viņš tiešām nesadomātu izdarīt ko sliktu? Turklāt man patiešām ir viņa ārprātīgi žēl - tās ir vienīgās emocijas, kas mani pie viņa tur.... Varbūt kāda bijusi līdzīgā situācijā? HELP :(

28.06.2013 12:48 |

Aija47

3467

Reģ: 24.09.2012

Te citās diskusijās arī minēja, ka tie "viltus" pašnāvnieki nekad neko neizdarīs. Bet es teikšu tā - ja gribēs izdarīs gan!

Un, ko dariit? Dziivot kopaa tikai taadeel, lai attureetu no pashnaaviiibas? Cik ilgi? Liidz sirmam vecumam?

29.06.2013 13:46 |

Ishi

2196

Reģ: 19.10.2012

Man arī bija viens tāds puisis.
Būtībā viņš ne tikai draudēja, bet arī reāli mēģināja kko darīt.
Vispār garš stāsts tur bija, beigās jau domāju, ka tiešām nekad no viņa netikšu vaļā. Tikai es pie visa klāt biju izdarījusi ļoti daudz, lai viņš pats mani gribētu pamest, bet nekā.
To, kā tas viss beidzās, es pat īsti negribu atcerēties, murgs tas bija.
Un visādas izrunāšanās uz tādiem cilvēkiem nedarbojas, viņam vienalga, ka tu vairs nejūties laimīga, ka tev viņu nevajag, viņam galvenais, lai pašam būtu labi.

29.06.2013 15:29 |

612

Reģ: 11.09.2012

Vīrietis ir tikpat emocionāla būtne kā sieviete. Nu neticu, ka kāds vīrietis var bez sāpēm pārdzīvot šķiršanos. Tas nav iespējams, ja viņš sievieti ir mīlējis. Pieredze man gana bagāta ar šķiršanās sāpēm un zinu, cik tanī brīdī izmisis vīŗietis jūtas. Es raudu kā mazs bērns. Kad nomierinos, tad saņemu sevi rokās un cenšos vīrišķīgi to pieņemt - ne reizi neesmu draudējis ar pašnāvību. Tas ir gļēvi. Galu galā skuķi paši nezin, ko grib. Pēc kāda laika visi mēs pasmejamies par šiem atgadījumiem.

Mēs ar ^^ nospriedām, ka daiļavas pašas vien vainīgas, ka mūsdienu čaļi tādi sa*isti ir.

Visdrosmīgāk un vispareizāk ir mierīgi ar otru izrunāties. Nekādas krāpšanas, scēnas vai vēl sazin kādas meksikāņu seriālu cienīgas ainas nav vajadzīgas. Jo vienkāršāk, jo labāk. Otrs liksies mierā tikai un viengi tad, kad zinās iemeslu. Esi godīga - pastāsti visu.
Tālāk - laiks sadziedēs :)

29.06.2013 22:13 |