Atļaušos mazu piebildi pat to "tūkstošus vērto augstāko izglītību", pēc kuras ļaunie uzņēmēji negrib ņemt darbā.
Es esmu daudz saskārusies ar šodienas studējošo jaunatni, kuri saņēmušies kredītus un maksā tos 1,200+ latus gadā par izglītību, vai arī kuru vecāki maksā. Un es neteiktu, ka šie "tūkstošu vērtās izglītības" ieguvēji masveidā mācas. Jā, ir daļa, kas cenšas, nāk regulāri uz lekcijām, paši raksta studiju darbus, eksāmeniem gatavojas, nešpiko. Bet diemžēl lielākā daļa no maniem paziņām (un, spriežot pēc cosmo diskusijām, ne viņi vien) domā tikai par to, lai vieglāk izbrauktu.
Un tad beigās lielais izbrīns - ak vai, es, baigos tūkstošus samaksāju, darba nav, vainīgi ļaunie uzņēmēji, un vēl gan jau ka arī valsts vainīga, un valdība vainīga, un universitāte vainīga, un ...
Kā tādos apstākļos var prasīt no augstskolām baigo līmeni? Maģistratūra, referāts. Copy-paste no interneta. Uz lappusēm 10-12 viena(!) atsauce, kurā rakstīts: "dati ņemti no interneta" (???). Ja pusei grupas tāda līmeņa referāti, tad ko darīt? Mest visus ārā, un tiem, kas mācās, nedot iespēju turpināt, jo tik mazu grupu noteikumi neļauj organizēt? Lūk jums tūkstošiem vērtā izglītība.
Bet jā, iespēju dot ir labi, ja uzņēmums spēj atrast praktikantam pielietojumu, ir gatavs ziedot savu citu darbinieku laiku praktikanta apmācībai, un tamlīdzīgi. Bet ne visi "tūkstošiem vērtās augstākās izglītības" ieguvēji šādu iespēju ir pelnījuši.