Piedodiet, meitenes, nelasīju visus komentārus. Bet gribu izteikt savu viedokli autores tēmai.
Jā, piekrītu, Latvijā un visā ES (cik zinu) ir ļoti liela problēma - jauniešu bezdarbs, starp citu šobrīd tas it kā tiekot kaut kā risināts. TAČU, ja cilvēkam ir apņēmība, nav ieodmājies no sevis nezin ko (jā, piekrītum ir JĀBŪT ambīcijām, ar tām tikai kaut kur tiksi, taču arī ir jābūt reālam).
Arī man pēc augstskolas beigšanas bija tā lielā problēma - atrast darbu savā nozarē, taču, nepagāja ne 2 mēneši, kad strādāju savā profesijā. Jā, tas nav mans sapņu darbs, jo tas ir mazs uzņēmums bez izaugsmes iespējām - jo uzreiz tiku vadošajā amatā. Šobrīd strādāju šeit tikai, lai iegūtu pieredzi - gan darbam, gan tiešām CV.
Daudz man, lai atrastu darbu nospēlēja tās it kā studiju laikā nenozīmīgās prakses. Tāpēc, es tiešām saku - STUDENTI, kas ir BEZ pieredzes - meklējiet labas prakses, manas prakses bija lielos, starptautiskos un plaši rīdziniekiem zināmās iestādēs. Un prakses laikā es tiešām sapratu, ko gribu un kā gribu, kaut arī nebiju no tām paraugstudentēm, tik pat kā uz lekcijām negāju.
Līdz ar to izriet:
1.kas meklē, tas atrod - jābūt uzņēmīgam;
2. meklējiet LABAS prakses, lai nav tikai "prakse uz papīra";
3. Latvija ir MŪSU dzimtene, mūsu zeme - tāpēc meklēsim iespējas strādāt tieši šeit;
4. Esi azartisks - sūti pieteikumus darbam arī uz vietām, kur liekas nemūžam netiksi - MĒĢINI
5. Lai cik tas arī būtu nodrāzti - viss ir tavās rokās
Kā jau teicu, mani paņēma labs uzņēmums, bez pieredzes, bez nekā, ok - atalgojums pagaidām mani arī neapmierina, taču zinu, ka šī izvēle ir pavērusi man milzīgas iespējas nākotnē.
Lūdzu, tauta, saņemieties!
Un autorei: nepiekrītu, ka Latvijā elektriķiem nav, ko darīt, mans tētis strādā šajā sfērā un nemitīgi meklē darbiniekus, taču nav pat, kas atsaucas, pie tam saprotoši un mācīties griboši jaunieši ir mana tēta mērķauditorija.
89
