Varbūt stils tāds skarbāks autorei. Bet, no otras puses, viņai daudz kur taisnība! Piemēram, par bezmaksas praksi. Saprotu, uzņēmējas uzskata, ka viņu darbavietā jaunais, zaļais gurķis iegūst megavērtīgu pieredzi un par to esot jāpriecājas. Bet mēģināšu to apgāzt: 1) uzņēmums no uzņēmuma atšķiras, tā kā nu nepastāv tāda universāla pieredze, kas der visur! Nu nav! 2) Parasti praktikanti dara to ,,melno darbu", līdz pat putekļu slaucīšanai no monitoriem un kafijas vārīšanai šefienei. Tā ir tā pieredze, ko cilvēks citur nevar apgūt un bez kuras nekur? :) 3) Tā bezmaksas pieredzes apgūšana vispār neiztur kritiku, jo ir vāji slēpta uzņēmēja vēlēšanās izmantot otru, pie tam par baltu velti. Un kāda praktikantam būs motivācija pūlēties bez maksas uzņēmumā, kur visdrīzāk viņu nemaz neņems (palasiet kaut Hercberga divfaktoru teoriju)? Kura no jums, uzņēmējas, darītu ko tādu, par ko nemaksā, ja ļoti vajadzīga nauda (un 20 gados visiem ir ļoti vajadzīga!), ja neuztur senči vai vīrs? Pie tam praktikantam jāēd, jābrauc ar sabiedrisko, un tai laikā naudu nekur nevar nopelnīt, tātad jūs netieši slaucat praktikantu vecākus, kas apmaksā firmas ,,izaugsmi". 5) Te dažas atklāti raksta, ka negrib ieguldīt jaunā darbiniekā bez pieredzes. Bet kur garantija, ka vecais ar pieredzes pastrādās mēnesi, nospļausies un pacels cepuri? Un gudrs uzņēmējs uzreiz sapratīs, kurā var ieguldīt un kurā nē.