Jau vairāk kā gadu dzīvoju ar savu draugu ārzemēs. Uz šejieni atbraucām, jo es tā vēlējos. Viņš arī gribēja, bet tomēr gribēja arī palikt Latvijā pie ģimenes. Mani Latvijā nekas nesaista, nevēlos savu dzīvi tur turpināt. Bija problēmas arī ar finansēm Latvijā, tāpēc nolēmām braukt uz ārzemēm. Šeit abi strādājam, nepelnam pārāk daudz, bet ir stabils darbs, stabili ienākumi un visam pietiek.
Problēma ir tajā, ka draugs ļoti grib dzīvot Latvijā, tuvāk savai ģimenei. Es redzu, jūtu kā viņš pārdzīvo, cik ļoti viņu neapmierina dzīve šeit, cik ļoti viņš grib atpakaļ uz Latviju. Gandrīz katrā lielākā vai mazākā strīdā viņš izmet kaut ko par to, ka šeit negrib. Esam par to runājuši, esmu teikusi viņam, ka negribu atgriezties. Viņš saka, ka grib ar mani dzīvot kopā, esmu viņam svarīga un vajadzīga, bet viņš šeit nav laimīgs. Mēs nespējam atrast zelta vidusceļam.
Esmu gatava viņam sekot uz jebkuru vietu, lai tik būtu kopā ar viņu, bet es nevēlos atkal dzīvot Latvijā bez stabiliem ienākumiem, tajā negatīvajā vidē. Labi atmaksātu darbu mums tur abiem nedabūt. Vēlreiz iespēja uz šejieni atbraukt atpakaļ nebūs. Man ir bail no tā visa! Vēlos būt ar viņu kopā, mīlu viņu no visas sirds, bet man bail, ka kādu dienu viņš aizies, aizbrauks prom, jo neizturēs dzīvi šeit.
Pat nezinu, ko gribu no Jums, laikam jau izkratīt sirdi un paklausīties kādu viedokli no malas.