Cormeum,lielā mērā piekrītu!
Par sevi,pati zinu,ka ar nejēgām nepīšos,bet mammai,diemžēl,tā sagadījās. Tolaik gan bija citi laiki un tā tālāk,bet principā ap 5 gadi nodzīvoja ar tādu nekam nederīgu,tad saņēmās un izšķīrās. Tālāk bērnu audzināja viena,visu pati pavilka - protams,zinu,ka Latvijā šādu gadījumu ir bezgala daudz un šis visticamāk ne ar ko neatšķiras,tomēr vienalga šķiet,ka to spētu tikai stiprs cilvēks,jo čīkstēt un padoties var visi,tomēr tikai garā stiprās spēj saņemties un iet tālāk. Mans uzskats :)
Katrā gadījumā,katra teiktajam šeit ir daļa patiesības un daļa subjektivitātes,bet ir patīkami dzirdēt citu viedokļus.