Spēcīgas sievietes

kad vajag, tad esmu. ikdiena neesmu vecis ar pautiem.

Galvenais ar to spēcīgumu nepāršaut par strīpu, tēlojot no sevis Terminatoru

Sievietes visvērtīgākā īpašība ir sievišķība.

Domāju, ka esmu, pēc izskata gan izskatos daudz jaunāka un nevarīgāka. :D

salaveci man tiesi otradi ir pietiekosi naudas, vot, ja man vajadzetu uzturet vel tadu punku tapu kads tu gribi klut tad es atri vien paliktu nabaga!!!!

pietiekoši naudas =/= bagāta.
es gribētu bagātu, krutu, kaistu sievieti, tādas ar puņķutapām nesalaiž, tikai ar krutajiem. es tāds esmu, es būtu kā karalis lauva.

Sievietes visvērtīgākā īpašība ir sievišķība.

Ta ir privilegija sievietem kuram ir viriskigs virietis uz kuru var palauties un kam var uzticeties. Parejam nekas cits neatliek ka but stipram. Musdienu pasaule sievietei neesot stiprai var beigties bedigi. Paris dienat atpakal viena divu bernu mamina ar savie mazajiem no tilta noleca. Vai tad var vispar but kadi jautajumi sievietei un speku?

Tad, kad man blakus ir stiprs vīrietis, esmu jauka, sievišķīga, varētu pat teikt, ka savā ziņā vāja, jo nedarīšu tādus darbus, kurus man negribās darīt. :D Drīzāk, kā tu saki, "jauki pablisināšos un vīrietis visu izdarīs manā vietā". Bet tanī pašā laikā, kad vajag, varu būt pilnīgi pretēja.
Bet pati par sevi pēc rakstura un emocionāli esmu stipra. Savas problēmas varu atrisināt pati, man nevajag, lai mani kāds stutē, varu iztikt bez atbalsta, uz mērķiem veiksmīgi tiecos pati.

Neuzskatu ka sievietei jaabuut par meeru speeciigai un ar visu pasai jaatiek galaa .Viiriesi tacu ir stiprais dzimums .

Peec manaam domaam liela dala muusdienu sieviesu jau paarspiilee ar savu patstaaviigumu ,visvareesanu un stiprumu .Liidz ar to daudzaam (nesaku ka visaam un necensos aizvainot) uzvediiba taada viiriskiiga paliek .

Bet kad nabaga stiprajai sievietei kkas nesanaak tad vinja saak ciiksteet ka uz pasaules viiriesu nav .

Taatad sievietei jaapaliek sieviskiigai un nav ko no sevis nez kaadu terminatoru teelot :D

Mūsdienās vairāk praktiski nav vîrišķīgu vīriešu un sievišķīgu sieviešu

Tādas galēji trauslas kā tuberkolozes slimnieces filmās un romānos nemaz nezinu.Spēcīgas sievietes.. pēc manas mērauklas esmu izturīga, spēcīga ne, nav bijuši tādi dzīves pārbaudījumi, lai atļautos tā dēvēties.

Sievietes visvērtīgākā īpašība ir sievišķība.

Ta ir privilegija sievietem kuram ir viriskigs virietis uz kuru var palauties un kam var uzticeties. Parejam nekas cits neatliek ka but stipram.

Piekrītu šim.
Pašai dzīve ir piespiedusi būt stiprajai cīnītājai, un arī mana mamma tāda ir, tāpēc nemaz nemāku būt tā maigā, sievišķīgā būtne.
Esmu dzirdējusi, ka pārāk spēcīgas sievietes atbaida vīriešus, jo viņi jūtas apdraudēti. Bet, ko darīt, ka mūsdienās ir ļoti maz vīrišķīgu vīriešu. Sievietēm jāzaudē sievišķība un jākļūst par visvarošām.

Mūsdienās vairāk praktiski nav vîrišķīgu vīriešu un sievišķīgu sieviešu

Jā, esmu sastapusi tādus puišus, kas tieši gaida savā meitenē to spēku un stipro plecu, nevis sievišķību, maigumu un trauslumu. Man tas pašai liekas nedaudz skumji.

Kāpēc ir uzskats, ka vārgās, neko nespējošās actiņu mirkšķinātājas ir sievišķīgas, bet sieviete, kura par sevi spēj pastāvēt, spēj panest pati savu rokassomiņu, vajadzības gadījumā pati ievārījuma bruku attaisīt vai cīnīties par sevi un savu vietu - viņa momentā ir vīrišķīgs terminators un viņai nekad nebūs blakus vīrišķīgs vīrietis?
Es uzskatu, ka arī spēcīgas sievietes ir sievišķīgas. Pati esmu diezgan spēcīga, bet, protams, ir sievietes, kuras ir daudz spēcīgākas par mani. Blakus man ir vīrietis, kurš ir priecīgs, ka esmu tāda, kāda esmu. Viņš man ir teicis, ka nebūtu ar mani kopā, ja es sāktu uzvesties kā neko nevarošs, ņaudulīgs mazulis, jo viņam ikdienā nav laika auklēties ar kādu.

Musdienu pasaule sievietei neesot stiprai var beigties bedigi. Paris dienat atpakal viena divu bernu mamina ar savie mazajiem no tilta noleca. Vai tad var vispar but kadi jautajumi sievietei un speku?

Tajā gadījumā nav īsti sakara ar spēku. Viņai bija slimība, viņa pati neko ar sevi nevarēja iesākt un tas nav nespēks, tā vienkārši ir slimība, bet sabiedrībā lielā mērā bija vienaldzīga. Jā, viņa gāja uz kaut kurieni atskaitīties par savu stāvokli, bet skaidrs taču, ka tas viss ir tikai ķeksīša pēc. Tāpēc šajā tēmā šis piemērs noteikti neiederas.

Kāpēc ir uzskats, ka vārgās, neko nespējošās actiņu mirkšķinātājas ir sievišķīgas, bet sieviete, kura par sevi spēj pastāvēt, spēj panest pati savu rokassomiņu, vajadzības gadījumā pati ievārījuma bruku attaisīt vai cīnīties par sevi un savu vietu - viņa momentā ir vīrišķīgs terminators un viņai nekad nebūs blakus vīrišķīgs vīrietis?

Nezinu, man, piemēram, spēks neasociējas ar burkas attaisīšanu, bet gan ar emocionālo spēku. Ka sieviete uzņemas galveno lomu ģimenē utt. Maisiņš ar produktiem, rokassomiņa un burka ir tikai ārējas izpausmes, kas, manuprāt, ir tiešām sīkas uz kopējā fona.

Es pati domāju, ka visam jābūt līdzsvarā, man labāk patīk sievišķīgās sievietes, bet ne tās, kas burku neprot pašas attaisīt. Un pati sevi par spēcīgu nesauktu.

Uzskatu sevi par stipru sievieti, bet tomēr sievieti. Tas nozīmē - man patīk pucēties, nagus lakot, smaržoties, papežus nēsāt un krāsoties. Patīk bērni. Patīk šopingot un skatīties romantiskas filmas/lasīt romantiskas grāmatas, citreiz izraudāties, kad ir sakrājies; karjera mani neinteresē nemaz. Necenšos būt vīrietis.
Bet nečīkstu, nežēlojos, nekrītu izmisumā, ja pēkšņi ir grūti, esmu ar vēsu prātu un diezgan aukstasinīga kopumā. Spēju panest lielas grūtības un sāpes (fiziskas un morālas) un nesalūzt, nekrist depresijā un neslimot. Varu ciest badu, dažādas neērtības, bet tas mani nenomāc.
Varu iztikt bez vīrieša - bērni būs apkopti, pabaroti, māja un saimniecība būs aprūpēta, tīra un kārtīga un pati arī nestaigāšu kā bomzene.
Bet, kā jau teicu - esmu stipra, bet tomēr sieviete...

Ļauju savam vīrietim būt vīrietim, pati nekāds terminators neesmu, bet jā, teiktu, ka esmu pietiekami spēcīga abās šī vārda nozīmēs. Kad vajag, tad spēju vairāk nekā man iepriekš licies. Jā, manā dzīvē ir bijusi stipra sieviete, kura ir mans iedvesmas avots un etalons, bet tā nav mamma vai ome.

Attieciibaas ar viirieti neesmu ne stipra ne vaaja, bet driizaak gan maita, jo labpraat novelju daudzas galvassaapes uz viiriesha pleciem, bet ne jau taapeec, ka nespeetu pati tikt galaa, bet gan taapeec, ka gribu to laiku veltiit kaut kam citam. Beigaas sanaak taa atbildiiba puse uz pusi, briizjiem viiretim pat vairaak. Fiziski jaa - esmu speeciiga, arii moraalajaa zinjaa mani gruuti ir salauzt, bet nu es labaak laboju zjogu nekaa biidu biznesu un uznjemos galavaardu visatbildiigaakajos jautaajumos (jo tad vainiigaa buushu es, ja kaut kas noies greizi).

Oj, es pat nezinu, vai esmu tā īsti sieviete, kur nu vēl spēcīga. :D Es drīzāk esmu kā mazs bezbailīgs bērns, kā Amanda teica, - nevis stipra, bet drosmīga. Es varu pačinkstēt, paņaudēt, ja ir kāds, kas klausās. Bet, ja nav, - tāpat izkulšos. Nevar jau tā liktenim mēli rādīt, bet esmu bijusi visādās sarežģītās situācijās (finansiālās, emocionālās, fiziskās utt.utjpr.) un kaut kā pašai neticas, ka visās viss ir beidzies labi. Varbūt es esmu ne tik daudz stipra kā izturīga ar daudz, daudz veiksmes avansā. :)

Esmu ikdienā bezspēcīga būtne... bet, kad vajag tad varu kalnus gāzt :D