mani piemeklējusi atskārsme. neskatoties uz laiku, cik man dots atpūtai, es jūtos nogurusi, ja atpūšos bez..topošā vīra.
tas ir pieradums? atkarība? mīlestība? viss kopā?
liekas, ka stundas, ko pavadu mājās no rīta līdz vakaram, kamēr viņš atgriežas mājās, ir kā bezgaisa telpa bez laika. velkas, velkas, velkas...bet es pa šo šausmīgi nogurdinošo laiku neizdaru pilnīgi neko. Labākajā gadījumā pietiek spēka piekārtot dzīvokli. viss. Taču, kad viņš ir blakus, vismaz ir mājās- es stundas laikā varu izdarīt tik, cik pa visu brīvo nedēļu kopā neesmu izdarījusi.
Ar mani viss ir kārtībā?