men vs women colective

To, cik vīrieši spēj būt zemiski intriganti, vislabāk var redzēt politiskajā sfērā un vispār ar varas struktūrām saistītās institūcijās:D :D :D

Noteikti vīriešu kolektīvā.

Kad strādāju tikai sieviešu kolektīvā - patika, ka varēja bezrūpīgi runāt par visādām sieviešu lietām. Pēc tam strādāju uznēmumā, kur bija tikai vīrieši - dievināju viņu humora izjūtu, varējām smieties par visu ko. Ja jāizvēlas, tad labāk vīriešu kolektīvs, jo ar viņiem nav jāapietas tik uzmanīgi kā ar sievietēm, nav jābaidās, ka apvainosies, ja pateikšu kādu melnāku joku :) Man tas ir diezgan svarīgi, jo patīk pavadīt laiku ar cilvēkiem, kuriem laba humora izjūta. Ja atrodu tādu sievieti - super! Tagad tieši ir jauktais kolektīvs un ar savu kolēģi esam uz viena viļņa :)

atkarīgs cik daiļas sievietes un kādi vīrieši. ja daiļas tad labāk sieviešu, ja kkādas loses zem 30, tad ne. ja normāli vīrieši tad vīriešu, ka kkādi alus dzērāji lohi zem 40 tad ne.

Ja neliels kolektīvs un foršas sievietes, tad sieviešu kolektīvam nav ne vainas. Ja ir jau padsmit un vairāk cilvēku, tad noteikti labāk ja vairākums ir vīriešu. Vismaz pēc pieredzes :)

Man ir vīriešu kolektīvs un tas ir ideāli. :D

Stradaju vieta, kur ir sievietes un viens virietis. Man loti nepatik, labprat, stradatu ar viriesiem! :)

Šī laikam būs viena no retajām diskusijām, kur jūs atzīstat, ka esat maitas un pašas ar sevi negribētu kopā strādāt :) Bet tas ir labi. Pirmais solis vienmēr ir problēmas apzināšanās.

Manā darba vietā dalās apmēram pusi uz pusi, bet nekādas intrigošanas un tamlīdzīgu lietu nav. Varbūt tas tāpēc, ka tur ir daudz introvertu cilvēku un vispār maz viens par otru interesējas :D

Labprātāk izvēlētos vīriešu kolektīvus un vēl tādus, kur mazāk cilvēku. Kad uzsāku darbu, vairākums bija vīriešu un atmosfēra darbā bija perfekta (īpaši labo kabineta biedru dēļ). Ar laiku pienāca arvien vairāk sieviešu kārtas jauniņo un godīgi sakot... man tā ne visai. Katra atsevišķi, pilnīgi normālas meitenes, bet kad barā, tad vienkārši nošauties gribas. Visu laiku saruna par bērniem vai jebkurā jomā attieksme tāda, ka tikai viņām ir taisnība (parasti pilnīgi bezjēdzīgās, pašsaprotamās lietās), pret kritiku pilnīgi neuzņēmīgas (vai nu apvainojas, vai aizrādījumus vispār neņem vērā). Ar laiku tas vienkārši nokaitina. Ja vēl kāda uz kādu apvainojas un tad nerunā... Vāks... Godīguma labad jāsaka, ka man arī patīk ik pa laikam uzvesties kā "sievietei" - par kaut ko pačīkstēt, patēlot vārgulīti un vīriešu kolektīvā tas ir jautri, rosinās smieklīgas sarunas. Bet tad, kad tā uzvedas vairāk kā puse kolektīva...

tikai viirieshu vai arii jauktaa. straadaat tikai sievieshu kolektiivaa ir maaniit pashai sevi.tev ir tik daudz forshas koleegiites,bet tajaa pashaa laikaa viena par otru smejas un apnirdz veelaak forumaa.

"Nav nekā indīgāka par draudzīgu sieviešu kolektīvu."
Ņemot vērā apstākļus, kas valda darbā pēdējo nedēļu laikā, nevaru nepiekrist! Protams, ir dažas ļoti labas kolēģes, gandrīz jau draudzenes, ar kurām atrasta kopīga valoda, ir arī daži tādi personāži, kas likās pastāvam tikai lētās amerikāņu komēdijās!

Izlasīju visu tēmu - iespaidīgi. Vairāk kā 90% grib vīriešu kolektīvā. Pat sievietes ienīst sievietes.

Pašas uzvedās tā kā tādas vistas un tad brīnās, ka nevienam viņas nepatīk.

Man ir bijis tā, ka vairums vienmēr ir sievietes, tagad - TIKAI sievietes :D Nu neko, visas ap 50+, es un vēl viena meitene tikai gados jaunas, bet es esmu tāds cilvēks, kas saprotas labi ar visiem, klačās neiesaistos, bet parunāt ir par ko.

Cik sievišķīgi! Visas grib būt tās vienīgās, smukās, apbrīnojamās vienīgās sievietes darbā :D Te nu man jāpiekrīt Pause&co komentāriem. Pašas jau vien grib klačoties! un atradīsies arī vīriešu kolektīvā kāds vīrietis ar attīstītu sievišķo pusi,kuram patiks paklačoties.
Tieši mūsu nodaļā ir tikai 1 vīrietis, pārējās ir fantastiskas sievietes un meitenes! Man ir paveicies ar kolektīvu. Tām, kam čūskas apkārt..nu žēl man jūs.Draudzīgs kolektīvs ir vērtība.Lai katra to piedzīvo.

Šobrīd strādāju tikai sieviešu kolektīvā. Riebjas.

Esmu PAR vīriešu kolektīvu, nav klaču, aprunāšanas un intrigu. Agrāk strādāju darba vietā, kur vairākums bija sievietes, tad gāja jau tik tālu, ka mērīja svārku garumu, nedod Dievs atnāksi 10cm virs ceļa.

Protams, sieviešu kolektīvi ir briesmīgi, visas tik klačojas. Labi,ka te visas tik baltas un pūkainas :)
Es arī mēdzu paklačoties! :) Patīk pasmaidīt par mūsu grāmatvedīti. Tāpat zinu,ka arī es tieku aprunāta, par to,ka sev vīru neatradīšu ja nemaz nedzeršu,par to,ka man nemaz nav humora izjūtas,ka ātri apvainojos,ka es jau ne ēdot,bet knapstinos, tievējot. Mani tas uzjautrina un galvā neņemu. Savu privāto dzīvi uz darbu nevelku, savas problēmas nestāstu un tā nopietni mani nav par ko apklačot!

darbā ir gan vīrieši,sievietes.Bet lielākoties tieši manā zonā ir vīrieši,es viņiem esmu vienīgā kolēģe meitene mūsu zonā. Nekāda vaina,mazāk klaču,vairāk uzmanības un rūpes,it sevišķi tāpēc,ka esmu vienīga meitene. :D