kautrība pakalpojumu jomā :(

438

Reģ: 21.03.2013

It kā ikdienā nemaz neesmu no tām kautrīgajām, bet arī man piemīt savs kautrības variants :D
Vienmēr sagādā problēmas kaut kur piezvanīt vai veikt kādus pakalpojumus kādā iestādē.
Ja man ir jāpierakstās pie friziera, manikīra, zobārsta, es vienmēr nez kāpēc kaunos, aiziet uz banku - kaunos, nezinu kāpēc mani vienmēr pārņem bailes un kauns tamlīdzīgās situācijās, jūto neērti.
Tāpat tagad, ir jāpiezvana frizierei un jāpierakstās, turu telefonu rokā un nespēju. Baidos un nevaru. Bet no kā te vispār jābaidās???
Tas laikam ir tāds ļoti slimīgs kautrības paveids, bet man tād piemīt.
:(

18.06.2013 12:28 |

priori

6037

Reģ: 10.08.2011

Man kādreiz tā bija, tagad uznāk ļoti reti.

18.06.2013 12:29 |

Ladybug

2264

Reģ: 21.01.2013

Vienigā iespēja tai kautrībai tikt pāri - iet, darīt, pieteikties, zvanīt, runāt pēc iespējas biežāk. Ar laiku paliks vieglāk. :)

18.06.2013 12:30 |

čīzija1

438

Reģ: 21.03.2013

kā tu tam tiki pāri?

18.06.2013 12:30 |

čīzija1

438

Reģ: 21.03.2013

tas gan, man ir steidzami jāpiezvana, jau visu rītu plānoju :@

18.06.2013 12:30 |

skaya

2728

Reģ: 29.01.2009

Ja nesāksi kārtot pati savas sadzīviskās lietas, nekas nemainīsies. Zvani frizierei un redzēsi - nekas ļauns ar Tevi nenotiks! :D

18.06.2013 12:31 |

priori

6037

Reģ: 10.08.2011

Es nezinu, ar vecumu :D Vienu laiku darbs bija tāds, ka jāzvana bieži vai man zvanīja, klienti nāca utt. Pieradu.

18.06.2013 12:31 |

skaya

2728

Reģ: 29.01.2009

No kā Tu tieši baidies?

18.06.2013 12:31 |

buuuuu

10816

Reģ: 29.01.2009

man kadreiz bij,ka apmulsu situacijas,kad jaazvana kaut kur un tad vienmer uzrakstiju tekstu uz lapinjas un tureju sev priekshaa un lasiju :D

18.06.2013 12:32 |

čīzija1

438

Reģ: 21.03.2013

parasti tieši dēļ šīm bailēm sāk trīcēt balss un tad neviens nesaprot, ko tad man vajadzēja griezt vai krāsot, mainīt naudu vai karti taisīt, parasto manikīru vai kādu citu un tamlīdzīgi, vienmēr notiek kaut kas tāds, ka es sapinos un vienīgā doma ir ātrāk tikt prom no sarunas :(

18.06.2013 12:33 |

kristiana_i

2732

Reģ: 21.06.2011

oho, man tieši tas pats! Nepatīk man zvanīt pa telefonu, man vieglāk aiziet personiski un pieteikties, kur vajag. Arī nezinu kāpēc tā ir, pašai tas tik ļoti tracina.

18.06.2013 12:33 |

6947

Reģ: 21.10.2010

Man agrāk arī tā bija, ļoti izteikti izvairijos no tādām situācijām. Bet tad pārvācos uz Angliju un tur tas pats viss bija jādara svešā valodā, piespiedu kārtā. Tā es pieradu un atbraucot uz Latviju atpakaļ, tas likās tik elementāri, jo jārunā taču ir savā valodā, nav jādomā kā pareizi pateikt kaut ko, vai baidīties,ka nezini kādu vārdu kā pareizi izrunā utt.

18.06.2013 12:33 |

čīzija1

438

Reģ: 21.03.2013

buuuu - es arī tā daru, jau no mazotnes, šausmas, ne :D

18.06.2013 12:34 |

čīzija1

438

Reģ: 21.03.2013

labi meitenes, eju un zvanu, citādi vēl nepaspēšu pieteikties un tad gan varēšu sist savu nekrāsoto galvu pret sienu :D

18.06.2013 12:35 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

Es autori ļoti labi saprotu, arī man tā agrāk bija, iemeslu nezinu. Varēju stundu, divas, nepārspīlējot, stāvēt ar telefonu rokās un domāt - zvanīt, nezvanīt.
Pats apkaunojošākais gadījums laikam bijis tad kad tā vietā lai pazvanītu ārstam un pieteiktu vizīti, tā vietā nosūtijīju sms :D Tas gan bija Īrijā un jau sen, sen. Tad vel bija neērti runāt angliski. Man gan noveicās jo uzzināju, ka diezgan daudz cilvēk viņamu sūta īsziņas :)

18.06.2013 12:36 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

Piekrītu, ka vienkārši jādara tad ar laiku kautrība pazūd. Es parasti ātri, ātri uzspiedu lai zvanās numuru, lai nepaspēju sabaidīties :)

18.06.2013 12:37 |

:)(:

5478

Reģ: 29.01.2009

Ieslēdz vnk sevī neitrālismu, nedaudz pohujismu un zvani! :) Tevi taču neredz!

Vnk ej, runā un dari, neviens taču tev ar bomi nesitīs,ja arī kļūdīsies :)

18.06.2013 12:37 |

Rolla

1431

Reģ: 09.10.2012

Saprotu Tevi! Kopš sāku strādāt uzņēmumā,kur man ir regulāri jākontaktējas ar cilvēkiem šī problēma ir atrisināta. Pirms tam - ja vajadzēja kur pazvanīt, ilgi briedu, sacerēju tekstus ko teikt, pārteicos, runāju ātri. Protams, atzīstu,ka dažreiz negribas zvanīt,runāt un aizsūtu e-pastu, bet pa lielam zvanu, eju, runāju. Tagad cīnos ar to, lai droši pārstāvētu uzņēmumu pasākumos, prezentācijās. No šīs lietas vēl kautrējos.

18.06.2013 12:39 |

priori

6037

Reģ: 10.08.2011

Uzraksti sakāmo uz lapiņas un tad norunā, piemēram: "Labdien! Es vēlējos pierakstīties uz matu krāsošanu!". Vari pat nosaukt vēlamo dienu un laiku un tālāk jau tik būs jāatbild uz precizējošiem jautājumiem.

18.06.2013 12:40 |

nelly_6996

Reģ: 29.01.2009

Un es domāju, ka esmu vienīgā kas baidas no tadām sīkām lietām kā zvanīšanu mazpazīstamiem cilvēkiem, bet nu tagad jau esmu pieradusi:D

18.06.2013 12:41 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

nu man bija līdzīgi, bet varbūt ne tik traki. ja man bija kkur jāzvaan vai jāiet, es darīju visu, lai to nedarītu, izvairītos.. tev ir jāsāk saprast un sev jāsaka, ka neas slikts jau nenotiks, kad piezvanīsi. ka nekādu ļaunumu tev nenodarīs. tagad strādāju vietā, kur man bieži pašai jāzvana vai man zvana un cilvēki klātienē uzdod ne tikai parastus jautājumus, bet arī sarežģītus. tā nu tiku galā ar to un miers.

18.06.2013 12:42 |