Ceru, ka kāda šeit dos noderīgu padomu.
Manam puisim ir alerģija, taču es nevaru dzīvot bez dzīvniekiem. Tā nav iedoma vai kaprīze, es reāli šobrīd slīgstu depresijā. Es palīdzu uz ielas nonākušajiem ar pagaidu mājām, ārstēšanu, taču tagad, kad plānojam dzīvot kopā es to darīt nevarēšu. Varbūt kādai ir līdzīga situācija?
Alerģija ir liela, reāla un pārbaudīta. Trusīšus, zivtiņas negribu. Arī atsevišķus dzīvokļus īrēt ir neizdevīgi. Un tomēr gribam dzīvot kopā. Atsevišķas istabas neder, jo spalvas izplatās ātri. Arī apģērbs katru reizi būtu jāmaina utt. Jā, varu iet apciemot kaķus patversmē, pie draudzenēm, bet tas taču nav tas. Es gribu rūpēties par dzīvnieku, nevis tikai bužināt. Manā gadījumā, es dzīvnieku gribu tieši glābt un palīdzēt, bet tā ir cita tēma, ko apspriest negribu, jo daudzi nesaprot to ielas kaķu, suņu glābšanu.