Vaiii, tikai tagad pamanīju, cik kļūdaini steigā esmu uzrakstījūsi visu :)
Nē, vairs nelietoju zāles, pašā sākumā dzēru baldrijāņu tabletes (bet dienā kādas 6 uzreiz, tas īsti nepalīdzēja, laikam pārāk vājas), tad asinszāļu tēju, bet no tās ļoti miegs nāca, varēja dzert tikai pirms gulētiešanas, un visbeidzot padzēru Nervo Strong, bet arī īsti nelīdzēja. Bet šobrīd esmu iemācījusies ar to sadzīvot, ja jūtu, ka kaut kas tāds nāk virsū, mēģinu mainīt domas, pievērsties kam citam. Jo vairāk par to domāju, jo lielāka panikā uznāk.
Atceros pirmo reizi, kad mani piemeklēja panikas lēkme, pilsētā uz ielas, gāju kopā ar mammu un pēkšņi liekas, ka sirds lēkme sākusies, trūkst elpas, breismīgi pārbijos, nobiedēju mammu un jau gandrīz izsaucu ātros.
Bet esmu kopš tās reizes arī esmu ļoti mainījusi savu dzīvi, atbrīvojusies no tā, kas bija galvenais iemesls maniem tā laika pārdzīvojumiem. Bet nu pilnībā ar to neesm no tā tikusi vaļā, savu reizi vēl uznāk.
5
