Par iztirzāto tēmu - grūtniecība

Laikam man izteikties nevajadzētu, bet, ja vīrietis ir gatavs piedalīties dzemdībās-kāpēc gan ne? :) prom jau nedzītu :)
cita runa, ja vīrietim nepārtraukti tiek skandēts-tev būs man jābūt blakus, obligāti! Bet ,ja vīrietis to šausmīgi negrib, tad patiešām pēc tam attiecībās kaut kas var mainīties ne uz tā labāko pusi, manuprāt

Libra-- tu seksa laikaa nekad neesi nosviidusi?! Hhe... Bet nekad nesakam nekad,jo ,kas to lai zin,kaa buus! :). Vismaaz,kam driiz jaadzemdee,noveelu vieglas ,skaistas dzemdiibas.

Ja taisa ķeizargriezienu tad jau laikam nekas tik traks nav no tiem dzemdību skatiem:)

Sesilla manejam mani vairak bija zel tieshi keizeraa, Jo tur plesh valjaa vederu :)

Kādreiz uzskatīju, ka vīrietim nav ko darīt dzemdībās, bet tagad liekas, ka būtu dikti jauki, ka butu blakus. Tas ir abu bērns, nevis tikai mans, kopīgi jāiziet visam cauri!

Es laikam gan labāk izvēlētos ķeizaru, rētas var ar lāzera operācijām nomaskēt, bet plastiko operāciju kaunuma lūpām negribās taisīt. Laimīgās ,ka jūsu puiši ir mīļi pret jums pat ,ja nebūsiet skaistas un slaidas.
Kāda meitene te tikko minēja,ka seksa laikā arī ir nosvīdis ,bet tas jau nav tas pats kā dzemdībās.

plastiko operāciju kaunuma lūpām

kāds sakars ???
es kaut ko nezinu ?
dzemdētājas, apgaismojiet mani,lūdzu!

Monro, Līgaviņa varbūt par plīsumiem satraucās. ;) Bet ārsti jau parasti ir zinoši un paši iegriež, citādi būs kā manai paziņai, uz visām trīs pusēm pārplīsa, gadu apsēsties normāli nevarēja.

Nu bet taču nejau kaunuma lūpas plīst. Un plīsumi ,ja nemaldos, ir vairākumam sieviešu. Tie tiek sašūti un viss ir ok. Man pašai arī ir ļoti bailes no tā, bet aprunājos ar mammu par to un sapratu,ka nav nemaz tas tik traki. Sašuj un miers.

Man grūtniecība bija foršs laiks. Biju viena no tām laimīgajām, kurām nebija nekādu toksikožu un harmonu trakošanu. Svarā pieņēmos līdz 10 kg, auga tikai vēders, līdz ar to nav striju u.c. brīnumu. Atmiņā tie man ir kā 8 visharmoniskākie mēneši, jo, protams, tiku saudzēta un uzmanīta no stresainām situācijām. Izskatījos ļoti labi, pat sveši cilvēki uz ielas nekautrējās izteikt kompimentus, nerunājot nemaz par manu vīrieti. Turpinājās visas mūsu ierastās gaitas, arī kaisles brīžos vēders netraucēja :D
Dzemdības man sākās ātrāk kā paredzēts, biju ļoti nobijusies, tāpēc vīrieša atbalsts bija vairāk kā nepieciešams. Uz pašu izstumšanas brīdi (kas ilga 15 min.) izsūtīju viņu ārā, jo arī biju viena no tām, kas salasījās forumos par negatīvajām sekām, ko tas var atstāt "nabaga vīrieša" psihē :) Nabassaiti gan pārgrieza viņš. Kopumā - nejūtos neko zaudējusi, ka viņš tajās 15 minūtēs klāt nebija un neredzēja to pašu brīdi, kad meitiņa dzima, jo lielākais atbalsts man bija vajadzīgs tās pāris stundas, kamēr gaidīju vecmāšu noteikto laiku...

Nu jā, gadās plīsumi, atkarīgs arī, cik rūpīgi sašūts, kādi plīsumi utt. Pastāv iespēja, ka tur lejā vairs viss nebūs tik perfekts kā pirms dzemdībām, bet tas man liekas pēdējais par ko satraukties, ja vien nebāzies katram ar savu kājstarpi sejā un satrauc, ka varētu kāds tās mikroskopiskās izmaiņas pamanīt.

Visos laikos vīrietis gaidīja ārpusē, kamēr sieviete dzmdēja, un savu sievu un bērnu ieraudzīja jau apkoptus, manuprāt, tā tam arī jāpaliek.

Visas te piemin padomju laikus, bet tad tēvs vispār varēja redzēt bērnu un māti tikai tad, kad šie jau bija ārā no slimnīcas. Parasti mātes pa logu tēvam izkliedza bērniņa dzimumu. Tad jau varbūt pie šitā varianta paliekam?

laSonadora, ak tad VISAS, ja?

mans virietis dzemdibas nepiedalijas, lai gan pats piedavaja piedalities un palidzet es tomer atteicu, tad domaju tapat a te dazas meitenes teica, ka ne viss virietim jaredz, bet tad kad bija dzemdibas man looti gribejas lai vins ir blakus, lai ir kam iekerties roka, kad nak kartejais sapju vilnis utt. bet nu nekas uz nakamajam dzemdibam nemsu vinju lidz :D

Nevajadzēja man lasīt šo diskusiju :D

Tā kā pašlaik iekāpju 9. mēnesī, tad nu pavisam tuvu man tas viss ir.. Vīrs piedalīsies dzemdībās. Pats vēlējās, sākumā es arī iebildu, bet pēc ilgām pārdomām piekritu. Kāpēc? Domāju, ka viņa morālais atbalsts man būs ļoti vajadzīgs, jo kur tur slēpt - man ir bail no dzemdībām, man ir tiiiik mazs sāpju slieksnis, ka tik tiešām nezinu, kas mani sagaida...

Runājot par pašu grūtniecības laiku, pašu sākumu tiešām nav iespējams salīdzināt ar beigām :D
Tiesa - mani nav mocījušas toksikozes, hormonu lēkmes utt. Ļoti mierīgs un harmonisks ir bijis šis laiks, protams, kkādas garastāvokļa maiņas ir bijušas, bet tās bija arī bez visas grūtniecības.

Par svaru - nekas tāds nav nācis klāt, pašlaik ~10kg, ārste saka, ka pati norma, neteikšu, ka izskatos šausmīgi :D

Strijas paldies Dievam - vēl nav parādījušās (pfū, pfū, pfū - un eju pieklauvēt pie koka)

Grutnieciba nav nekas pretigs. Un, protams, ja virietis ir lupata un, budams dzemdibas, vinam pec tam nestaves vai ka citadi, tad labak nevajag. Pamperu, kad bernam mainisi ari dzen prom.....

Mans vīrs piedalījās dzemdībās. Nezinu, kā es būtu izturējusi, ja viņa nebūtu blakus. Ārā viņš izgāja tikai tad, kad man bija jākāpj jau uz krēsla. Līdz tam sēdēja blakus, deva padzerties, turēja roku, slaucīja sviedrus... Māsiņai un vecmātei, ja vien nav nolīgts cilvēks, tam nav laika, jo viņām jau nav tikai viena vien dzemdētāja. Tāpēc vīrietis līdzi ir svētīga lieta. Neko daudz no šmuces viņš neredzēja, taču arī tas, ka es biju nosvīdusi, nomocījusies, bāla utt. viņam nekādu psiholoģisko traumu neradīja un sekss pēc dzemdībām nekur nepazuda. :D

Un, protams, ja virietis ir lupata un, budams dzemdibas, vinam pec tam nestaves vai ka citadi, tad labak nevajag.

Pazīstamam vīrietim tieši tā arī notika. Divus gadus uz savu sievu nevarēja paskatīties kā sievieti. Ir bijuši gadījumi, kad vīrieši dzemdību zālē arī ģīpst.

Nu neiztur baltrocisi, kuri doma, ka viss ir balts un pukains, memmesdelini.

tas ir reāli??