Es gan neesmu ne grūtniece, ne jau dzemdējusi, bet esmu pietiekami nobriedis cilvēks ar stabiliem uzskatiem un es uzskatu, ka vīrietim dzemdībās nav ko darīt. Ja es kādreiz dzemdēšu, mans vīrietis nebūs blakus. Es nezinu, kam būtu jānotiek, lai es pēkšņi uzskatītu, ka vīrietim mani ir jāredz šajā brīdī. Tāpat kā vienmēr esmu uzskatījusi, ka vīrieša klātbūtnē gāzes nav jālaiž un citas tādas lietas nav jādara, gandrīz 7 gadi attiecībās šo manu uzskatu nav mainījuši. Nedomāju, ka būšana stāvoklī pēkšņi man liks vēlēties, lai vīrietis redz mani nomocītu, nokliegušos, sasvīdušu un kādu tik vēl ne. Visos laikos vīrietis gaidīja ārpusē, kamēr sieviete dzmdēja, un savu sievu un bērnu ieraudzīja jau apkoptus, manuprāt, tā tam arī jāpaliek.
Par grūtniecību - jā, no tās es arī ļoti baidos. Tāpēc man bērnu nav un es tos neplānoju.