Womankind - nē, visas nē. Bet liela daļa gan. Viss ir atkarīgs no tā kā sieviete pati pieņem un pozicionē pārmaiņas. Tas ir tieši tā pat kā pirmsgrūtniecības periodā - tu vari savus mīnusus uzskatāmi bāzt vīrietim pie deguna un teikt - skaties! - bet vari arī neko neteikt un viņš mīlēs tavus defektiņus, kurus visticamāk nemaz nebūs ievērojis.
Kas attiecas uz strijām, vemšanām un tūskām - ne visām šīs lietas parādās.
Īpaši izceļams man šķiet jautājums - vai autore ir padomājusi, ka bērns vems, kakās, čurās, atraugāsies, purkščinās? Kas bērnam nāks ārā, tas nāk ārā mums katram un ja vīrietim nešķiet, ka tas piederas pie dabiska procesa, tad ko tālāk? Dzīvosi kā viduslaikos līdz bērna piecu gadu vecumam un tikai tad ar tēvu aci pret aci iepazīstināsi? Manuprāt, nav īsti normāli.
Izmaiņas ķermenī sagādā raizes gandrīz katrai grūtniecei, bet jāsaka, ka pēc ilgiem, ilgiem informācijas studēšanas pasākumiem - tieši vīrieši ir tie, kuri neļauj sievietei sabrukt un palīdz pieņemt grūtniecību kā skaistu. Par iemeslu tam var minēt, piemēram, vēlēšanos savu miesu un asinis pasargāt no nicināšanas utml. Grūtniecība sievieti padara mīlamāku dubultā, nevis slēpjamu alā...