Dzīvot kopā

14 gados sāku dzīvot ar viņu.
Kopā bijām 4 gadus.
Lielā mērā viņš izmainīja manu raksturu. Es teiktu, ka uz slikto pusi, jo bija ar pašnāvnieciskām domām. Brīžos kad es gribēju iet no viņa prom, viņš man draudēja, ka leks pa logu ārā... Un tad tomēr beigās tiku kaut kā prom. To laiku pat nevēlos atcerēties, lai gan sākumā viss bija jauki. Tā pirmā mīlestība. Tagad viņam ir jaunas attiecības. Jūtu līdzi tai meitenei.
Arī es esmu jaunās attiecībās jau pusotru gadu. Bet vēl jūtu tās negatīvās iezīmes sevī, kuras es "pārmantoju" no sava bijušā.

Laikam 18 gados! :) Man šķiet, ka pēc pāris mēnešiem sākām dzīvot kopā. Nāca par labu attiecībām, jo pirms nedzīvojām kopā, baigi strīdējāmies par visu! Tiklīdz sākām dzīvot kopā, kaut kā viss stabilizējās :)

21, dzivojam kopā 1,5gadu, viss ok
nekas mani nav mainiejies

21 gadu vecumā.
Pirms nobriedām šim solim, kopā bijām 2 gadus.

Interesanti palasīt citu piedzīvoto :)
Pašai lai gan bija samērā ilgas attiecības, bet līdz kopā dzīvošanai netikām, bet tā ir tāda lieta, ko gribas, izjust kā tas ir, kad otrs cilvēks visu laiku ir blakus, bet nu gan jau kaut kad.. :)

Man tāds neveiksmīgs stāsts. Sākām dzīvot kopā, kad man bija 23, pazīstami bijām pāris mēnešus. Varētu teikt, ka izpalika randiņu periods, viņš apmetās pie manis, jo es dzīvoju tuvu viņa darbam. Agri sākās rutīna un strīdi un viss kas cits nelabs. Tagad tik ātri laikam negribētu ne ar vienu dzīvot kopā, pirms nepārliecinos, vai tiešām deram kopā.

16 vai 17. neatceros isti. attiecibas mainija loti. nebija vairs randinu periodi un tas, ka dzivojam katrs sava lv mala, tiksanas tikai brivdienas. tad bijam kopa vislaik, japieslipejas otram cilvekam, piemeram, viens ghaotiskaks, otrs pedantiskaks. jaatrod kompromis.

joprojam esam kopa/.

18 gados,kopà esam véljoprojàm

Ok, neliela viela pārdomām.. Man ir 21 un nekad nav bijušas pat nopietnas attiecības.. Vienas bij 17 gados uz 3 mēnešiem, bet tās jau neskaitījās kā attiecības..

Es sāku dzīvot kopā ar draugu 22 gadu vecumā. Vēljoprojām esam kopā un dzīvojam kopā. Faktiski pagājis būt tūlīt gads (apmēram pēc nedēļas). Ne reizi to neesmu nožēlojusi. Mēs viens otru mīlam un lutinam. Protams, neizbēgams ikdienā ir darbs, ikdienas pienākumi, bet tas pienākas pie lietas. galvenais, kaut nedaudz jāatrod laiku viens otram.
Sākām dzīvot kopā apmēram pusgadu kopš mums sākās randiņu periods. Tikāmies diezgan bieži un brīvdienas gandrīz vienmēr pavadījām kopā, kā arī svētkus.
Lai gan mēs jau gadu pirms tam bijām diezgan labi pazīstami.
Nevienā brīdī tas nebija nepārdomāts un neapdomīgs solis. Varējām vēl jau vlikt garumā, bet kāda jēga? Kopdzīve mums bija apmēram tāda, kādu biju iedomājusies. Es jau sākumā jutu, ka viss'būs tieši tā, kā mums ir tagad.
Katrā ziņā par sliktu tas nekad nevar būt. Pat, ja citiem nekas nav izdevies, jebkurā gadījumā - tā ir pieredze.
Nevienā brīdī nebaidījos no kopdzīves uzsākšanas. Jā, bija neliels uztraukums, bet patīkams, un tā nebija nekāda panika vai tml.

Man laikam ir vecums iestājies :D Agrāk biju pret kāzām un domāju, ka pirms kopā dzīvošanas vajag sazin cik ilgi satikties, tagad kaut kā tas viss sāk likties krietni pievilcīgāk.

Var teikt,ka no 17. Bijām kopā jau 3 gadus. Savi + un -, protams, tam ir, bet nāca noteikti par labu :)

pirmo reiz kad man bija 19 , viņam 21 vai 22 neatceros vairs, nekas normals nesanāca, jo abi bijām zaļi gurķi , kas nemācēja izdzīvot bez vecāku palīdzības, nācāš iet atpakaļ pie vecākiem, nu ir jau laiciņš pagājis, tagad normāli :)

Uj, jārēķina :D palikt pie manis sāka , kad kopā bijām vidēji 2 gadi. Dzīvot kopīgā dzīvoklī sākām pus gadu pēc tā. Sanāk, 2,5 gadu attiecībās uzsākām normālu kopdzīvi.
Sadzīviski strīdiņi (nevis strīdi) - tas jau pašsaprotami :) bet nu viss kārtībā. Mīlu dzīvot kopā!

un sanāk, 22 gadu vecumā

Kad sākām dzīvot kopā man bija 19, pirms tam gadu draudzējāmies, bet tās bija attāluma attiecības, mūs šķīra 300km, kad sākām dzīvot kopā, tad viss tikai uzlabojās un ar katru gadu paliek arvien labāk, nu jau 5,5 gadus kopā, 4,5 dzīvojam kopā.

Ar ex draugu sākām dzīvot kopā, kad pārvācos uz Rīgu un tas bija pēc 3 gadu kopā būšanas, kad man bija 20gadu un viņam 21. Izšķīrāmies pēc kopdzīves gada. Viss bija galīgi traki, lai gan zemapziņā zināju, ka nemaz nevajadzēja sākt dzīvot kopā...

Ar tagadējo draugu vairākas cosmo meičas jau zina :D zina kā raustījos ievākties pie viņa pēc 3 kopā būšanas mēnešiem. Dzīvojam kopā un ir tiiiik ideāli, ka dažreiz bail no tā, cik ļoti laimīga esmu :)

22 gados.
Kopā bijām apmēram gadu.
Kā mainījās attiecības? Nebija ne labāk, ne sliktāk - vienkārši savādāk.

24 gados
Pat nevaru pateikt,cik tad ilgi pirms tam bijām kopā (aptuveni pus gads)
Pārvācos pie viņa uz ārzemēm, tur ir mūsu kopējā māja/dzīvesvieta.
Mainījies ir tas,ka esam precējušies un viens otru daudz labāk pa visu šo laiku esam iepazinuši (mūsu iepazīšanās bija gandrīz neticama, nejauša utt.,bet liktenīga). Vārdu vistiešākajā nozīmē-esmu ĻOTI LAIMĪGA ar šo cilvēku! :)