Vispār jau visu izteica tas, ka 4 dienas viņš nelikās ne zinis. a ko tev vajadzēja uzrakstīt - čau, mīļais - un izlikties it kā nekas nebūtu bijis? Ne taču! viņš jau savu attieksmi parādīja. viss. liec mieru. par kādu riskēšanu var iet runa, ja viņš tev skaidri un gaiši pirmais pateica, ka nezina ko grib?
manuprāt, tas, kas grib viņu atpakaļ, ir tavs ievainotais lepnums. jo kā viņš tā varēja izdarīt un nespēj noticēt. paņem to aizvainojumu, lepnumu malā, jo tev tādu puisi vajag, kas tā rīkojas? nevajag. turklāt, tu justos daudz nepatīkamāk, ja viņš būtu paspējis izmantot situāciju un pārgulētu ar tevi un tad neliktos ne zinis. labāk atrodi foršu puisi, ar kuru tu tiešām vari visu izbaudīt, kurš tevi cienīs, mīlēs un uztrauksies, ja tu viņam nebūsi atbildējusi kaut vienu dienu. a bet šitas aizmirsīsies. tagad ir dusmas un satraukums, bet tas pāries. labāk nogriez tagad ar nazi un miers, nekā muļļājies vēl ilgi - gribu, negribu, zinu, nezinu, nevaru sagaidīt ziņu, man nepievērš uzmanību. ja viņš tagad tā uzvedās, tad neceri, ka nākotnē būs diži kas labāks.
saprotu, ka pēc trešā randiņa nevar izkalt dzīves plānus, bet gandrīz nelikties ne zinis par cilvēku, ar kuru pirms piecām minūtēm esi bučojies un esi mīļojis, arī nav normāli.
745
