Pēc nāves...

es domāju, ka nomirstam un viss! dzīvojam vienreiz un viss.

Dvēsele kaut kur paliek ! Neticu,ka tā kaut kur pazūd un tas ir pierādījies vairākas reizes.

Domāju, ka visas foršās dvēselītes aiziet pie Dieviņa, pārtop par enģelīšiem un mūs sargā.

Mēs nomirstam un pārdzimstam atkal no jauna ( izņēmuma gadijumos ) un pārdzimstam arī , nereti pa savu radu līniju

Es domāju, ka dvēsele vai nu gars, kas kuram tuvāks, tomēr ceļo/dzīvo vēl dzīves.

Man tāds uzskats, jo, ja jau esot dvēseles un tās mēdz nonākt ellē/debesīs, bet cilvēki taču ir nenormāli daudz, tātad - vietas ellē/debesīs nepietiktu. Tāpēc uzskats, ka dvēsele visu laiku ir "kustībā". :D

Energija, kas veido muusu apzinju,izkliist pa pasauli liidziigi kaa uudens pudele, kad to izlej zemee un game over.

enerģija nekur nezūd ( dvēsele ), bet paradīzei un ellei neticu :D :D

Mana kaa ticigaa cilveka parlieciba ir, ka

Pec nāves Dvēsele stasies taisnigas tiesas priekshaa, un talak jau bus, ko esam nopelnijusi: Debesis, Elle vai Skistitava, kur musu dveselei butu jaattiiraas, pirms taa (lai taa varetu) nokljut Debesiis.

Svētie raksti (Mateja 25, 31-46) saka:

Kad Cilvēka Dēls atnāks savā diženumā un kopā ar Viņu visi eņģeļi, tad Viņš apsēdīsies savā godības tronī, un Viņa priekšā tiks sapulcinātas visas tautas. Un Viņš nošķirs viņus citu no cita, kā gans nošķir avis no āžiem. Un avis Viņš nostādīs sev pa labai, bet āžus pa kreisai rokai.
Tad Karalis sacīs tiem, kas būs Viņam pa labai rokai: “Nāciet, mana Tēva svētītie, un iemantojiet Valstību, kas jums sagatavota no pasaules radīšanas! Jo Es biju izsalcis, un jūs man devāt paēst; Es biju izslāpis, un jūs man devāt padzerties; Es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt; Es biju kails, un jūs mani apģērbāt; Es biju slims, un jūs mani apraudzījāt; Es biju cietumā, un jūs mani apmeklējāt.”
Tad taisnīgie Viņam atbildēs, sacīdami: “Kungs, kad mēs esam redzējuši Tevi izsalkušu un devuši Tev ēst, vai izslāpušu un devuši Tev dzert? Un kad esam redzējuši Tevi kā svešinieku un uzņēmuši, vai kailu un Tevi apģērbuši? Un kad mēs esam redzējuši Tevi slimu vai cietumā un Tevi apmeklējuši?”
Un Karalis atbildot viņiem sacīs: “Patiesi, Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no maniem vis­mazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.”
Tad Viņš sacīs arī tiem, kas būs pa kreisai rokai: “Ejiet prom no manis jūs, nolādētie, mūžīgajā ugunī, kas sagatavota velnam un viņa eņģeļiem!
Jo Es biju izsalcis, bet jūs nedevāt man paēst; Es biju izslāpis, bet jūs nedevāt man padzerties; Es biju svešinieks, bet jūs mani neuzņēmāt; Es biju kails, bet jūs mani neapģērbāt; Es biju slims un cietumā, bet jūs mani neapmeklējāt.”
Tad arī tie Viņam atbildēs, sacīdami: “Kungs, kad mēs esam redzējuši Tevi izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai cietumā un neesam Tev pakalpojuši?”
Tad Viņš tiem atbildēs, sacīdams: “Patiesi, Es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs neesat man darījuši.” Un tie ieies mūžīgās ciešanās, bet taisnīgie – mūžīgajā dzīvē.”

domāju līdzīgi Jasmīnes teiktajam..

Sorry, par parak garu atbildi, isaak nevareju :D

Notiek šādi :D

Domāju, ka viss kā ar slēdzi izslēdzas - domas, atmiņas,viss, ko rada smadzenes. No otras puses - nav jau kam pajautāt, varbūt tā balss, kas galvā kā domas skan, kaut kur turpina savu dzīvi.

Energija, kas veido muusu apzinju,izkliist pa pasauli liidziigi kaa uudens pudele, kad to izlej zemee un game over.

Pēc manām domām ir tā, kā citātā rakstīts. Ķermenis nomirst, līdz ar ko arī viss pārējais. Nekādas paradīzes, elles nav. Enerģija nevar nomirt, bet no tā nekādi dziļāki secinājumi neizriet. Nu tur daudzi domā, ka dvēseles paliek un grib kaut ko pavēstīt citiem vai izdarīt nepadarītos darbus - manuprāt, tas ir sviests. Enerģiju pēc nāves es vairs nesaistu ar cilvēku, kurš ir miris, enerģija ir tikai un vienīgi enerģija.

es neticu nekam īsti, nedomāju par to :D
bet man pēdējā laika izlasītais mindfuck - ja nu gaisma, ko redz tuneļa galā, kad mirst, ir gaisma, kad no jauna dzimsti? :D

Man jau šķiet, ka pēc nāves viss ir beidzies, bet klusībā ceru pārdzimt kādā miljardieru dinastijā :D

Ticu visam, kas rakstīts ,,Dvēseļu ceļojumā'' un tamlīdzīgās grāmatās.

Varbūt kaut ko jaucu, bet man viena dziedniece stāstīja, ka cilvēkam pēc nāves, dvēsele aizlido pie Dieva un velis uz Veļu valstību. Un oktobrī, kad ir Veļu laiks, tad arī veļi no Veļu valstības apciemo savus radus, kur arī mielojas ar to, ko viņiem sagādā.

Es ļoti ticu reikarnācijai. Pati bērnībā esmu piedzīvojusi de javu, pieaugot, esmu sapratusi, ka reikarnācija ir veids, kā atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem neviens nespēj atbildēt. Piemēram, kāpēc cilvēks kļūst par invalīdu uz dzīvi, bet cits visu dzīvi nodzīvo "cepuri kuldams". Mēs maksājam par iepriekšējās dzīves grēkiem, citam, savukārt, šajā dzīvē vairāk paveicies.
Es ļoti ticu, ka, nomirstot, mēs piedzimsim no jauna-citā valstī iespējams, citā ģimenē un sāksim dzīvi no jauna:) Lielā mērā manus uzskatus ir ietekmējušas arī dokumentālās filmas un patiesi stāsti. Es ticu:)

Pilnīgi noteikti ticu reinkarnācijai. Pati gribētu izmēģināt past life regression - kad tevi nohipnotizē un tu kā filmu atceries savu iepriekšējo dzīvi. Skatījos vienu dokumentālu video, kur sieviete dalījās pieredzē ar šo lietu. Šajā dzīvē viņai ir viss - mīlošs vīrietis, ģimene, draugi... Bet viņa nepārtraukti jutās vientuļa, nezināmu iemeslu dēļ. Tad viņa aizgāja pie šī speciālista, kas viņu nohipnotizēja, lai viņa atcerētos iepriekšējo dzīvi un savā "filmā" viņa redzēja, ka tika ieslodzīta kādā ēkā un ilgstoši pavadīja viena. Šī iepriekšējās dzīves trauma viņai kā neizsāpētas emocijas nāca līdzi šajā dzīvē. Apskatoties iepriekšējo dzīvi, var atrast atbildes uz jautājumiem, ar ko netiec galā šajā dzīvē. Tomēr šis pasākums var būt diezgan bīstams, jo redzētā "filma" var atstāt emocionālu traumu, ja iepriekšējā dzīvē bija noticis kas drausmīgs un tu to izdzīvo vēlreiz, un sāc nest sev līdzi šajā dzīvē.
LV gan nav šādi speciālisti...