Kristīgais vārds

es arī kristīta luterāne- nav otra vārda.. :)
māsa netīšām otru dabūja, jo viņas apliecībā uzrakstīja Elīze, tā nu viņa tagad ir Elīza - Elīze :D

Katrīna

Agnese

Es esmu kristīta luterāņu baznīcā un man ir otrs vārds par godu manai vecvecmammai,kas ļoti gribēja,lai mans īstais vārds ir Katrīna. Ta, ka man otram vārdam ir nozīme. :)

Alma par godu vecmaminjai.

Marija (lūdzu, nesmieties, vecmammas ideja).
Meitai otru vārdu nelikām, jo viņas vārds bija Baznīcas grāmatā - Estere.

Meitai vārds ir Elizabete, tāpēc diakons, kurš viņu kristīja atļāva vēlvienu nedod, jo šis jau ir kristīts vārdiņš.

Man pašai kristītā vārda nav, bet manai mammai ir Elizabete, ļoti patīk :)

Man kristibas nedeva otro vardu

Tā kā mans vārds nav baznīcas kalendārā, tad kristībās man deva vārdu Marija.

Tad kad mēs kristījām manu krustmeitu, māsa gribēja viņai otru vārdu, laikam Magdalēna, vai kaut ko tādu, un mācītājs teica, ka tas ir diezgan smags vārds, meitiņas pašas vārds ir Marta, un mācītājs par šo vārdu teica, ka ir pietiekami spēcīgs, ka pilnīgi pietiek ar vienu! :) Man jau liekas ka tomēr ir savam vārdam ir diezgan liels spēks, es piemēram dēlam gribu vārdu Roberts, kad izlasīju tā nozīmi, pārgribēju! :)

Nesaprotu kāpēc jāņem otrs vārds ???
Mani kristīja 3 nedēļu vecumā, manā vārdā.
Savus bērnus kristīju viņu vārdos. Tas ir tāpat kā likt bērnam 2-3 vārdus kurus tāpat neviens dzīvē nelietos.

Estere, bet domāju lielākā daļa nemaz manu otro vārdu nezina.. :D

Mans pases vārds nav ierakstīts baznīcas kalendārā, tāpēc kristīšanas laikā ieguvu otro vārdu Madara.

Vispār arī man šī tēma mazliet aktuāla, jo vēlamies kristīt savu meitiņu un jāapdomā baznīcas vārda izvēle :)

Marta

Esmu kristīta luterāņu baznīcā, kad biju maziņa. Ir otrs vārds - Laura.

Santa, bet tik daži zin, ka esmu kristīta, visi mani sauc pirmajā vārdā.

Agnese.

Veronika

Kad mani kristīja, baznīckungs tomēr neielika otru vārdu, lai gan mana vārda baznīcas kalendārā nav. Mamma jau bija izdomājusi, ka tad nesauks mani izvēlētajā vārdā, bet kādā no baznīcas kalendāra. Mācītājs ieteica izvēlēto vārdu vairs nemainīt. Pie otra vārda tiku iesvētībās - izvēlējos to pašu, ko mamma gribēja man likt, kad kristīja. Magdalēna.

Vispār, parasti iesaka nelikt šos kristību/iesvētību vārdus tāpat vien. Katrs šis vārds ir bijis kādam svētajam, kuram ir savs liktenis. Pirms izvēlēties šī svētā vārdu, vajag painteresēties, kāda "bagāža" ir šim vārdam.
Es, protams, varu kļūdīties. Bet omīte man reiz teica, ka kristībās/iesvētībās otru vārdu ieliek, tādā veidā izvēloties sev aizbildi un sargātāju. Man tā ir Marija Magdalēna.