no visām pusēm apspriestā tēma - bijušās/-ie

meitenes ir apbrinojamas! vienai calis gul ar citu, viss ok, citai virietis svesu veceni ved pusdienas katru dienu, ari ok.

Es ar bijušajiem tikai tik cik labdien, uzredzēšanos un kā iet. Viens no ex gan cenšas katru reizi, kad ir LV, satikt mani.
Mans draugs ar nevienu no ex vispār nekontaktē, ir visu nogriezis kā ar nazi. Viņš domā, ka es tā pat esmu izdarījusi. Bet nu tas labdien un attā pa kluso neko man nenozīmē.

Nu, nu, nu, starp vešanu pusdienās un kopīgu pusdienošanu ir liela atšķirība. Es arī ar kolēģiem kopā eju pusdienot- mēs sēžam pie viena galda, ēdam, pļāpājam un maksājam katrs par sevi. Nevajag pārspīlēt :D

Ja ir kopeeji beerni, tad uzskatu, ka attieciibaam ir jaabuut draudziigaam pat caur visu "negribu",jo ir jaaruupeejaas par atvasi kopiigiem speekiem. Bet taa, labaak nevajag, jo reti gadaas taa, ka abi grib izbeigt attieciibas, parasti jau viens paliek saapinaats. Tas ir kaa reetas pleest valjaa.

Sophie-man ir līdzīgi,ka man ar bijušo ir ļoti labas attiecības. reizēm uznāk,ka varbut viss vareja but citadi,bet pagaidam viss ir ok,jo katram savas attiecibas...nezinu kā,bet mes esam tiešām labi draugi.
Un piekrītu,ka katram savs dzīves modelis,tomēr ja kontaktēšanās ar bijušo liekas anormāla,tad manuprāt,kaut kas ar pašpārliecību īsti nav kārtībā,jeb pašam bail,ka " norausies?"


P.S. nezinu kāpēc,bet izskatās,ka lielākā daļa tik pareizas,nu tik pareizas. Smiekli nāk. Raksti ko gribi,vienmēr nosodīs,par gandrīz visu. :D

Un Marta-tev niku drusku vajadzētu nomainīt-Marta(tā pareizā)

Man tas nešķiet pieņemami un par laimi man tā nav, ne es, ne mans draugs ar savām bijušajām nekontaktējas. Bet mums abiem arī nav tāda attiecību bagāža, lai katrā stūrī būtu pa ex.

Mans vīrietis ar savu ex sazinās tikai tad, kad tiek atsūtīta kāda viņai domāta vēstule, citu iemeslu dēļ viņi nekomunicē, bet es gan ar savu ex sazvanos vismaz reizi nedēļā, satiekamies, papļāpājam par viņa/manām jaunajām attiecībām, arī viens otram pastāstām par labām atpūtas vietām, restorāniem. Ja viņam jāaicina meiteni uz randiņu kādā jaukā vietā, tad zvanīs un lūgs padomu man. Ja es nezināšu pārsteigumu draugam, tad to ieteiks ex. Nekā no kādreiz bijušā mūsu starpā nav, esam tikai "čomi" ar kopīgu pagātni

meitenes ir apbrinojamas! vienai calis gul ar citu, viss ok, citai virietis svesu veceni ved pusdienas katru dienu, ari ok.

Un cita tik cepās katru reizi, ja nav viņai pa prātam. Vispār piekritu Kniipai. Nu nav visiem jādzīvo tā kā Tev šķiet pareizi

Jap, man ir tāda situācija un mani tas vienkārši jau ir morāli nogurdinājis līdz nemaņai. Ok, tagad esam citā valstī, bijusī - LV, bet nu es nevaru to sarakstīšanos draugos utt izturēt. Ja viņi būtu šķīrušies ilgu laiku atpakaļ, tad savādāk, bet mēs iepazināmies praktiski tikko viņi izšķīrās, t.i. - pirms pus gada. Kad bijām LV, viņa bija viena no pirmajām, pie kuras aizbrauca ciemos.
It kā es vienmēr esmu bijusi tāda "vēsa prāta" meitene, kura nekādas scēnas netaisa un greizsirdību neizrāda, bet man grauž un tur neko nevaru darīt. Varbūt tāpēc, ka pašai ir regulāri sajūta, ka viņš nav viņai ticis pāri un radies iespaids, ka arī meitene nekādu punktu savā galvā nav pielikusi tām attiecībām.

es nesaprotu, ja ir pielikts punkts - nu ko tur var regulāri otram rakstīt? nu apsveikums vārda dienā - tas vēl būtu saprotams..bet nu katru dienu- kā tev iet? utt... nu kam tas viss?

Laikam labi vien ir, ka manam draugam nav tādu nopietnu ex draudzeņu, ar kurām uzturēt kontaktus! :D
Ar savējiem ex gan nesazinos, es vnk neredzu tam jēgu, es nevēlos viņus redzēt un ar viņiem runāt, lai arī cik sakarīgi puiši viņi nebūtu! Es tiešām negribu zināt kā viņiem iet, ko dara, utt. Nav arī nekāds apvainojums palicis! :) Tie cilvēki vnk baigi sen ir aizgājuši no manas dzīves un tur viņiem arī īstā vieta - pagātnē! :D

Jā, esmu manījusi, ka draugs sūta apsveikumus svētkos bijušajām meitenēm. Nenosodu, jo pati regulāri sarakstos ar bijušo puisi, bet tā ir tāda draudzīga sarakste, jo katram sen jau cita dzīve.
Draugam uzticos tāpat kā viņš man, līdz ar to netiek taisīti konflikti par to, ja sanāk pa reizei uzrakstīt cilvēkam no pagātnes.

Negatīva attieksme! Nevar uzturēt tikai "draudzīgas" attiecības!

Gan jau, ka ir iespējamas. Īpaši, ja gadās, ka kopīgs bērns un regulāri jātiekas...
Pašai man nav pilnīgi nekādu kontaktu ar bijušajiem - neredzu nekādu nepieciešamību pēc kkādiem kontaktiem vai draudzībām ar bijušajiem. Draugs arī nekādus sakarus ar savām bijušajām neuztur - arī neredzot vajadzību, jo kas bijis, tas bijis.
Ja viņš uzturētu...nez...no sajūsmas jau nespiegtu. Īpaši, ja tas kontakts būtu kkādi regulārie zvani katru dienu, nez kādi sms vai skype čati utt. Reizi gadā apsveikumu dz.d un v.d. gan es paciest varētu - tas jau nekas īpašs. Bet visas tās regulārās klačošanās pa telefonu un tējošanas ar bijušajām ntās reizes mēnesī - nu, toč' nebūtu sajūsmā.

Man ir ļoti draudzīgas attiecības ar bijušo puisi. Mēs tiekamies, atbalstām viens otru, motivējam un konsultējam dažādos jautājumos. Bet es grasos precēties ar citu vīrieti un man nav nekādas vēlmes pēc bijušā drauga. Arī viņam ir citas simpātijas jau. Vienkārši mums bija lieliskas attiecības pirms tam un ļoti labi viens otru iepazinām. Mums ir tāda domāšana un uzskatu daudzveidība, kādu neesam atraduši nevienā citā cilvēkā. Tādēļ arī mums tas nepieciešams.

Arī ar citiem bijušajiem puišiem viss ir izsāpēts un nu jau pa gadiem izrunāts. Reizēm iedzeram kafiju kopā, parunājam, kas jauns un atvadāmies bez kaut kādiem zemtekstiem.

Nē, paldies. Es negribētu, lai mans draugs šad un tad sazinātos ar kādu bijušo un viņiem atkal šis un tas. Jā, viņš sazinās ar vienu un ir ok draugi,bet viņa zinot,ka nekas viņiem vairs nebūs vienalga zvana un interesejas..brīnos,ka meitenei neapnīk,bet sākotnēji bija problēmas ar to sadzīvot,šobrid - zinu,cik svarīga esmu.

Nesazinos ,pirmais grib atpakaļ mani,kaut gan 1,5gaus dzivoju ar citu,un ar pēdējo izšķīros jo aizbraucu pr macīties,un tas viņam bija parāk sāpīgi,lao ari tagad ar mani kontaktētos :) un draugam vina ex neinterese vairs,jo nav ar vinam ko runat:)

es domāju, ka pārlieku liela kontaktēšanās ar bijušo ir arī savā ziņā necieņas izrādīšana pašreizējam draugam/draudzenei

+

Vispār nesaprotu, ja ir jaunas attiecības, tad kādi vēl kontakti ar pagātni??!
Vēl jo vairāk - tikties? :D
Draugs, nekontaktē, es arī. Šie ex cilvēki ir kļuvuši sveši. Pēc laika manī vairs nav nekādu aizvainojumu, ilgu - man viņi ir vienaldzīgi. Un neinteresē, kā viņiem iet. Vienīgās emocijas par šo laiku ir dusmas, ka biju tik naiva un neredzēju cauri viņu meliem :D

Manuprāt pagātni pilnībā jānodala no tagadnes attiecībām. Ja reiz esi aizgājis, nav ko skatīties atpakaļ. Ok, ja vēl dzimšanas dienā vienk. draugos atsūta ''apsveicu, kaa iet'' ''labi kaa tev'' ''man arii'', bet ne vairāk.

Jap, man ir tāda situācija un mani tas vienkārši jau ir morāli nogurdinājis līdz nemaņai. Ok, tagad esam citā valstī, bijusī - LV, bet nu es nevaru to sarakstīšanos draugos utt izturēt. Ja viņi būtu šķīrušies ilgu laiku atpakaļ, tad savādāk, bet mēs iepazināmies praktiski tikko viņi izšķīrās, t.i. - pirms pus gada. Kad bijām LV, viņa bija viena no pirmajām, pie kuras aizbrauca ciemos.
It kā es vienmēr esmu bijusi tāda "vēsa prāta" meitene, kura nekādas scēnas netaisa un greizsirdību neizrāda, bet man grauž un tur neko nevaru darīt. Varbūt tāpēc, ka pašai ir regulāri sajūta, ka viņš nav viņai ticis pāri un radies iespaids, ka arī meitene nekādu punktu savā galvā nav pielikusi tām attiecībām.

es laikam sajuktu prātā :D un ko Tavs draugs par to saka?

Danunah, es nesaprotu, nu ko var vilkt līdzi to pagātni?! Es nekontaktējos, viņš arī ne, nesaprotu, priekš kam tas vajadzīgs? Kas bijis, tas izbijis.
Uzskatu, ka tā pārlieka čomošanās ar ex tikai bojā jaunās attiecības, visu laiku velkas kaut kas līdzi no pagātnes, itkā tām attiecībām vēl nav pielikts punkts galīgais, un, ja kāds no pāra tā dēļ vēl ir neapmierināts...