Man ir tieši tas pats. Skolas laikā varēju atļauties neaiziet uz skolu mr 1. un reizēm arī 2.dienā, tāpat arī studiju gados varēju atļauties tajās trakākajās dienās palikt gultā.
+ man ir ne tikai neciešamas sāpes, bet arī mēdz būt pazemināta temperatūra, vemšana, vājums un pat ģīboņi.
Tagad vairākus gadus nedzēru nekādas hormonālās tabletes, bet tūlīt atsākšu, jo, diemžēl, ir nopietnas problēmas un cikla sakārtošana ir pirmais solis ceļā uz risinājumu.
Bet tā lielākā problēma ir tā, ka man ir ļoti strikts darba režīms un, ja vienu, divas dienas neaizeju uz darbu (un pēc tam neiesniedzu ārsta zīmi), tad man atliek tās dienas norakstīt uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai bezalgas atvaļinājumu - pat neskatoties uz to, ka citreiz esmu gājusi uz darbu brīvdienās, gājusi agri no rīta vai sēdējusi līdz vēlam vakaram, kad projekta termiņi tuvojas un ir liela slodze (jāpiebilst, ka virsstundas netiek apmaksātas). Un, ja parēķina, ka tās var būt 1-2 dienas mēnesī katru mēnesi, tad šādi es praktiski varu norakstīt visu savu atvaļinājumu.
Un arī tieši šobrīd ar to cīnos - vakar darbā nomocījos, koncentrēšanās spējas tuvu nullei, šodien uz darbu neaizgāju un rīt man būs izvēle - norakstīt šodienu uz apmaksātā vai bezalgas atvaļinājuma rēķina..
Meitenes, kurām mr parasti sagādā neciešamas sāpes un citus blakusefektus un kuras strādā - vai jūs šajās dienās ejiet uz darbu?
901
