Situācijas izspēlēšana

Gar manu darba vietu iet galvenais čigānu/izplatītāju maršruts. Iekšā nelaist nevaru, parasti cenšos ātri tikt vaļā no viņiem, jo svarīgāk ir apkalpot klientus.
Vistrakāk ir uz svētkiem, kā ziemassvētki, jaunais gads, māmiņu diena, sieviešu diena tad dienā var ienākt 10 tādi izplatītāji un čigāni, kas kko mēģina notirgot. Ir bijis, kad ienāk jauni čigānēni ap 15 gadiem un es redzu, ka aiz durvīm stāv vecākie čigāni, kas vēro, kā tad bērniem iet ar tirgošanu.
Cenšos daudz nerunāt uzreiz norādu, ka man neko nevajag un neko nepirkšu, ja nesaprot, kad mierīgi pasaka, ka nepirkšu, tad piesolu , ka izsaukšu apsardzi vai policiju, tas palīdz. Vēl man ir bijusi ļoti neatlaidīga smaržu tirgtāja, kādas min 15 nelikās mierā, prasīja cik maksāšu par viņas guči smaržām, kad pateicu, ka ne vairāk kā 5 ls , praktiski 2min laikā viņa jau bija prom un nav manīta vairs.
No Avona vispār izvairos, jo pēc vienas sarunas tevi neliek mierā gandrīz gadu.

Nekad neklausos,ko piedāvā pa telefonu vai tie,kas nāk uz mājām. Ja gribu kaut ko nopirkt,es pati meklēju par preci atsauksmes internetā, no draugiem,paziņām. To pašu tarifu plānu telefonam es izvēlēšos pati, nevis ņemšu to,ko man noreklamēs. Durvis neveru vaļā, ja zinu,ka nav man sarunāti ciemiņi. Ja kāds pie manis nāk, vienmēr to norunājam. Ja nekas nav norunāts - pie durvīm nemaz neeju