Nakarkala?

ja ta padoma, tad ja. es darba aizstavesanu biju iedomajusies ka lielu tragediju, un nekas feins jau ari tur nebija. vienigais priece, ka vertejums ir ok.

nika, kapec tu tik loti baidijies no ta, ka tik nepiekrapj? tev iepriekseja pieredze bija tada, ka tevi piekrapa vai vina darbi lika ta domat?

nu tad viņš tevi arī turpinās krāpt, jo izskatās, ka tev ir vienalga un ka tik viņš pie sāniem.

roozija- kā var gada garumā neredzēt, ka vīrietis velta laiku arī citai?neticu, ka nebija nekas aizdomīgs. tie, kas ļaujās, arī tiks krāpti ilgi un dikti. vai arī tu vnk nevēlējies redzēt? man ir bijuši pietiekami daudz puiši, kurus es pametu dēļ krāpšanas. vnk es uzreiz redzu, kad cilvēks izmainās. nu nevar to visu neredzēt, kaut vai tādēļ, ka, piemēram, bieži vien neatbild uz zvaniem vai atbild vēsi, neatbild ātri vai vsp reti atbild uz sms, telefonu sargā kā pašu dārgāko mantu, dīvaini zvani vai kaut vai paša puiša dīvaina uzvedība. vēl jau varētu saukt bezgalīgi, bet, ja cilvēku krāpj daudzi partneri, turklāt, daudzi ilgstoši, jāpadomā, kas ir jāmaina.

Man tā praktiski vienmēr ir, un tas viss ir ļoti saprotami - negatīvās domas piesauc negatīvus notikumus, tas pats arī pretēji - ar pozitīvo.

Marta, jaunībā es vispār biju baigā maksimāliste, man eksistēja tikai melns vai balts :) Es dzīvoju kā pēc grāmatas un biju iedomājusies, ka man būs ideālas attiecības ar uzticību līdz kapa malai. Bet laikam jau sirdī zināju, ka tā nenotiek, un tāpēc visu laiku meklēju pierādījumus, ka viņš arī noteikti ir cūķis tāpat kā visi citi, biju čekists uz pilnu slodzi. Līdz pēc aptuveni gadiem atradu beidzot tos pierādījumus. Nu čekista misija ir izpildīta, var dzīvot tālak kā parasts mirstīgais.
Es nezinu īsti par visiem maniem slēptajiem zemapziņas nodomiem un kāpēc es tāda un šitāda, bet psihologam es varētu būt interesants pētāmais objekts :D


Sany, es nezinu, vai viņš turpina vai turpinās krāpt. Ja es paliktu tāda pati stervoza, tad pavisam noteikti turpinātu, tas gan fakts.

sanak, ka tu doma, ka tavas uzvedibas del vins tevi krapis. nezinu vai tas ir raditajs. parasti jau viena pagale nedeg.

Nika- nav teikts, ka viņš to dara tādēļ, ka tu viņam to pārmet. un tu vēlies turpināt attiecības pēc visa šitā. turklāt, nedomāju, ka tu paliksi mierīgāka, bet drīzāk vēl vairāk greizsiŗdīga + visu laiku metīsi acīs to, ko viņš ir izdarījis. nezinu, bet pēc tevis šķiet, ka tu tālāk nespēsi dzīvot mierīgi, visu piedot un būt pavisam cits cilvēks.
ja tu senāk uzskatīji, ka tavās attiecībās krāpšanas nebūs, tad pēc idejas tev par to nevajadzēja stresot. un vsp vīrieti vajadzēja izvēlēties savādālas profesijas pārstāvi. protams, ka ne visi fotgrāfi krāpj, bet varbūtība ir lielāka, teiksim, godīgi. ne velti ir šie stereotipi.
ja godīgi, vienīgais atrisinājums šai situācijai būtu, ja viņš tevi pamestu, jo neizskatās, ka tu jebkad dzīvē pati to izdarītu.

Marta, nē, nē, nu ne jau tā, ka tikai manas uzvedības dēļ, tā es nedomāju. Bet kaut kā redz izdevās piesaukt nelaimi. Saucu, saucu un dasaucu.

Sany, ir, ir bijis, ka strīdos piesaucu šito. Nu neko darīt, viņš no noklausās :) To jau viņš apzinās, ka par to būs jāmaksā visu mūžu. Viņš arī noteikti mani nepametīs. Mēs abi vienādi :D Lai kas notiktu, kādas pārestības vai kas, tāpat nešķiramies. Citi mūsu vietā jau sen pie pirmā lielā strīda nebūtu izturējuši.
Jā, nevajadzēja šādu vīrieti izvēlēties. Bet nu ko vairs, biju dumja, jauna, samilējos, par to nedomāju.

Bet es ticu, ka viss ar mani būs labi. Tas viss mani ir pamatīgi norūdījis dzīvei. Ceru, ka beigās no manis sanāks lietaskoks (īsta, normāla sieviete)

Nika- labi, pēc tik daudziem gadiem vsp nav vērts runāt par to, ko vajadzēja izvēlēties vai nē, jo sirdij jau nepavēlēsi, bet es to teicu no tāda skatu punkta, ka tu vienmēr esi gribējusi vīrieti, kas nekrāpj... nu šeit krāpšanai, protams, bija liels potenciāls.
nu es tavā vietā nekad nebūtu tik droša par to, ko otrs domā, dara vai darīs. tā domā TU, bet tu nezini, ko īstenībā domā VIŅŠ. varbūt tā ir tikai bumba ar laika degli. varbūt viņš vnk dzīvo kopā ar tevi, jo tā ir vienkāršāk - mājās gaida sieviete, bet apkārt mīļākās. es personīgi neticu,ka tā ir bijis tikai vienreiz.
un vispār - ja viņš tevi vienreiz ir piekrāpis un tu esi to piedevusi, tas nedod tev tiesības zāģēt viņam par to visu mūžu. tā darīt nedrīkst! un nevar tagad teikt, ka viņam ar to ir jāsamierinās. jā, labi tas nav, bet kāpēc tad piedevi? es pieļauju domu, ka viņam tas kādreiz vispār apniks un tad, kad tiešām būs noriebies, tad pavisam aizies. es nežēloju viņu, bet, ja tā ir bijusi muļķīga kļūda (kurām es tā īstenībā neticu), tad gaidi vnk nākošo ar šādu attieksmi.

nākošo ar šādu attieksmi

nākošo soli ar šādu attieksmi

Sany, tur tev taisnība, labāk nelielīties, ka zini otra domu gājienu ;) Var sanākt negaidīti pārsteigumi.

Un es nesaku, ka esmu piedevusi. Nu tā līdz galam. Es vienkārši neesmu šķrusies, esmu palikusi kopā. Bet ne piedevusi. Tik morāli nobriedusi es laikam vēl neesmu, vel jāpaaug.

Kāds būtu Tavs ieteikums mūsu attiecībām. Ņemot vērā, ka neviens no mums nešķirsies. Ar kādu attieksmi un kā dzīvot tālāk?

Hah, pirmajās attiecībās tā bija, ka piesaucu nelaimi ar krāpšanu, pat zināju, kura tā dūdiņa būs, un še tev, bija arī :) Kopš tās reizes neesmu ļāvusi iedomām dzīvot savu dzīvi manā galvā, vienmēr cenšos tagad tādas domas aizmirst. Bet jā, toreiz vēl arī nodomāju, ka normāli piesaucu nelaimi :) Kas gan beigās bija laime, jo ar tādu cilvēku nekad vairs kopā nebūtu.

Ja cilvēks uz kaut ko ļoti koncentrējas un atdod daudz enerģijas šīm domām, tad nav brīnums, ka tas piepildīsies. Tādēļ jādomā par to, kas ir, nevis nav un par to, ko tu vēlies, nevis nevēlies.

Neesat nekad meeginaajushas sho visu izskaidrot ar varbuutiibas teroriju? Statistika saka, ka liidz pat 80% viirieshu kaut reizi dziivee ir kraapushi savu partneri. Jo vairaak ir bijis partneru, jo lielaaka iespeejamiiba, ka kaads no tiem ir bijis neuzticiigs.

Bet taisnība! Kad patiesi piepildās, tad pēc tam ir tāda atvieglojuma sajūta! :D
Man bija fobija par lifta iesprūšanu pagrabstāvā - un točna! Tā arī notika! :D
Es tiešām cenšos domāt pozitīvu par tām lietām, ko patiesi vēlētos.

Tas ir tas,ar ko biji 10 gadu kopa?

bija tā,ka arī mani zāģēja līdzīgi.Nu un ko?izdariju to,par ko zāģēja,lai ir iemesls zāģēšanai.Savādāk,tik pārmet,pārmet..a tu uzticīgs kā sunīts.Cik var.

Diemzel Tu pati esi vainiga pie sis situacijas. Tatad nakarkala .Tas neatkartosies tikai tad kad sapratisi ko dari nepareizi un kko mainisi

Man palika baisi. Es ļoti bieži domāju, ka mani nogalinās un vienmēr šķiet, ka kāds pazīstams. Jā, tas nav īsti normāli, bet vienkārši iedomājos to un viss, lai gan pēc tam 3x pasaku sev - nē, viss būs labi. :D Vo, kko tādu tiešām bail piesaukt. tfu,tfu,tfu, viss tak būs labi :) (tas tā par tām bailēm un to piesaukšanu)

Es esmu piefiksejusi, ka ja sūdzos par draugu, pat ne viņam pašam, tad jo sliktāks viņš paliek Ja nesūdzos, bet slaveju, jo labaks paliek

Man tieši otrādi, nevaru savu draugu slavēt, lai vai kā gribētos, jo tad viņš uzreiz ziepes savārīs, bet nejau speciāli :O :D

-- Tie tavi teksti par NEkrāpšanu , puisim zemapziņā izklausījās pēc "krāp, krāp, krāp!" un tālāk jau sapratāt, viņš to ar izdarīja.

Kā var palikt kopā, ja šo notikumu nespēj piedot? Vai tā nav sevis un otra cilvēka mocīšana?