Es domāju , ka pirmā lieta, ko Tev vajadzētu saprast ir tā, ka nemaz tik slikti nav. Tev ir viss, ko patiesi vari vēlēties - rokas, kājas, veselība, darbs, ģimene. Tev ir acis, ausis. Tu spēj redzēt ziedus ziedam, Tu spēj dzirdēt putnus čivinam. Tagad padomā par tiem, kuriem tas nav dots. Vai viņi to velējās? Vai viņi kaut ko var mainīt? Nē! Bet Tu vari. Tu vari pateikties Dievam vai arī kam Tu tici, par šo visu.
R. Baham bija labs citāts - Tu vari visu dzīvi meklēt kādu, kurš Tevi pieņems un sapratīs tādu, kāds esi, līdz beidzot sapratīsi, ka Tu pats esi šis cilvēks!
Ik pa brīdim skumstam mēs visi, bet tas neliedz mums rīkoties, lai dzīve būt jautrāka un piepildošāka. Atsāc nodarboties ar saviem hobijiem, tiecies ar sen neredzētiem vai aizmirstiem draugiem. Esi laipna, smaidīga. Ieliec sev kabatā mazu akemeni un ikreiz, kad pieskaries tam, iedomājies kaut ko pozitīvu. Klausies iedvesmojošu mūziku. Dari to, ko vēlies pati. Mēs nez kāpēc aizmirstam, ka dzīvi dzīvojam sev, savam priekam.
Un galu galā ir jābeidz čīkstēt, nīdēt un sūroties, ka dzīve slikts tas un šis un vēl sazin kas. Es esmu piedzīvojis gana daudz sāpīgu škiršanos, bet tas man neliek zaudēt optimismu, ka es atradīšu savu īsto sievieti.
Trulā un banālā fāze - VISS IR LABI, bet tai tomēr ir liels spēks, ja arī saskaņā ar to dzīvo :)