Sveikas!
Vai esat saskārušās ar cilvēkiem, kam ir tieksme melot - tā vienkārši, par da jebko, par sīkumiem?
Kā jūs uz ko tādu reaģētu un kā to pieņemtu?
Vai, jūsuprāt, šādu lietu ir iespējams izskaust vai tas ir jau kā pamatīga rakstura iezīme?
Sanācis ir tā, ka ar šo problēmu tagad saskaros. Tā kā tas ir tuvs cilvēks, sacepos ne pa jokam par pašu melošanas faktu un tagad domāju, ko es daru nepareizi un galu galā, kā to pieņemt un vai manam cepienam vispār ir pamats, jo šī cilvēka attieksme bez maz tāda "nu ko tu te atkal ņemies ap to melošanu".. Lietas, par ko melo, jau nenozīmīgas - no vienas puses varētu domāt lai taču.. bet no otras puses melus man ir ļoti grūti pieņemt, jo man ģimenē pret meliem bija ļoti principiāla attieksme, kas ieaugusi arī man.. :(