Šorīt manam puisim atnāca SMS, ka viņa draugs brauc uz vienu outletu. Uz ko manējais viņam atbildēja, ka viņš ir "spendaccione" (īsti nezinu, vai pareizi uzrakstīju un kā to tulkot) vārdsakot naudas tērētājs. Otrs puisis tad sāka taisnoties, ka pēdējo džinsu pāri esot nopircis 6 gadus atpakaļ. Uz apģērbu viņš gandrīz nekad naudu netērē. Parasti jaunas drēbes (krekliņus) viņam uzdāvina uz dzimšanas dienu, vai citiem svētkiem. Bet pats gan neko neiet pirkt. Ok, es saprotu, ka viņš ir vīrietis un vīriešiem šī drēbju iegāde nav tik svarīga. Bet man tas tā dīvaini šķiet.
Par mani runājot ir tā, ka man ir tik daudz lupatu, ka godīgi sakot netieku ar viņām galā.
Negludinātas stāv kādos 6 maisos, kad man uznāk iedvesma tad pagludinu reizēm, bet ir diezgan neiespējami tik ar visām skaidrībā. Reizēm pat aizmirstu, ka ko tādu kādreiz esmu pirkusi. Un no vienas puses man šķiet pareizi tā kā dara viņa draugs, nepērk drēbes lērumā, bet tās, kuras viņam ir, vienmēr ir tīras, kārtīgas un sakoptas. Viņš ir pedants. Tā kā es jau esmu otrā galējībā ieslīdējusi.
Arī ciemos aizejot, piem. vīriešu mājas vienmēr ir lielākā kārtībā, meitenēm drēbes izmētātas visur.
Ceru, ka uzķērāt manu domu.
Kā ir ar jums? Jūs tiekat galā ar visām savām drēbītēm? Iepērkaties bieži? Jums nav žēl mest ārā nolietotu/ vecu apģērbu (vai tādu kurš tā teikt jau labu laiku "nav modē")?
158
