Par kojām — manējās sanitārie apstākļi bija drausmīgi, dušas nopelējušas, netīras, virtuvē prusaki visās malās (ja naktī aizgāja un ieslēdza gaismu, visa grīda bija ar prusakiem, kāju nebija kur nolikt), tualetē bija 3 kabīnes, no tām 1 vienmēr aiznaglota, otrai nebija pat nekāda krampīša, nekāda roktura, aiz kā vismaz varētu durvis pieturēt ciet, trešajā pods parasti bija aizdambējies (tas nozīmē... nu, kā lai to tā nešausmīgāk pasaka... mēsli visās malās).
Istabiņā bija labāk — palaimējās ar tādu, kur bija normālas tapetes un paklājs.
Ar cilvēkiem kojās man paveicās, bija jaukas istabas biedrenes ar līdzīgām interesēm un dzīvesveidu, satikām labi. Bet nu... dzērāju visapkārt bija pilns, zāles pīpētāju arī, bet visam kronis bija mums gandrīz kaimiņos dzīvojošs ķertais — viņam nāca virsū riktīgas lēkmes, bet koju vadība par to vienmēr pateica — nu, nositis jau viņš nevienu vēl nav...
Tā nu dzīvojām.
Par kredītiem nemācēšu neko ieteikt, pašai nebija aktuāli.