studēju - dzīvoklis? kredīts?

Nu es dzīvoju normālās kojās - duša un tualete bija tādas kā ikvienā parastā dzīvoklī. Pods jauns, viss ar mūsdienu flīzēm noflīzēts. Virtuve gan bija sliktākā stāvoklī, logi bija veci.
Ne es dzerstījos, ne pa apli gāju, bet labus cilvēkus gan satiku pietiekoši daudz. Ja pati neesi tusētāja, tad neviens rīklē nelies un Tavā gultā nekāps.

Studiju gadus pavadīju, dzīvojot kojās, jo ar savu aldziņu bija grūti pavilkt dzīvokli, un vecāki neko nevarēja palīdzēt. Lai arī sadzīves apstākļi bija sūdīgi, es nenožēloju kojās pavadīto laiku - tā bija pamatīga dzīves skola, jo, tajos apstākļos dzīvojot, bija nepieciešamība iemācīties sadzīvot, atrisināt dažādas situācijas, nekrist kārdinājumā aizstāt mācības ar izklaidi utt. Manas tuvākās draudzenes arī ir no koju laikiem, jo kopā tik daudz izdzīvots. :)
Mans uzskats ir tāds, ka kojās kāds laiks IR jāpadzīvo - vismaz pieredzes pēc. :) Jā, un zinu siltumnīcas apstākļos dzīvojuši studenti, kura nezināja pat tādu sadzīvisku lietu, kā pagatavot "roltonu", bet tagad pēc koju laikiem kulinārijas jomā ir izcilniece. :D

Par kojām — manējās sanitārie apstākļi bija drausmīgi, dušas nopelējušas, netīras, virtuvē prusaki visās malās (ja naktī aizgāja un ieslēdza gaismu, visa grīda bija ar prusakiem, kāju nebija kur nolikt), tualetē bija 3 kabīnes, no tām 1 vienmēr aiznaglota, otrai nebija pat nekāda krampīša, nekāda roktura, aiz kā vismaz varētu durvis pieturēt ciet, trešajā pods parasti bija aizdambējies (tas nozīmē... nu, kā lai to tā nešausmīgāk pasaka... mēsli visās malās).

Istabiņā bija labāk — palaimējās ar tādu, kur bija normālas tapetes un paklājs.

Ar cilvēkiem kojās man paveicās, bija jaukas istabas biedrenes ar līdzīgām interesēm un dzīvesveidu, satikām labi. Bet nu... dzērāju visapkārt bija pilns, zāles pīpētāju arī, bet visam kronis bija mums gandrīz kaimiņos dzīvojošs ķertais — viņam nāca virsū riktīgas lēkmes, bet koju vadība par to vienmēr pateica — nu, nositis jau viņš nevienu vēl nav...

Tā nu dzīvojām.

Par kredītiem nemācēšu neko ieteikt, pašai nebija aktuāli.

dzīvoju dzīvoklī, sanāk lēti, jo caur paziņām.
ta kā esmu persona, kurai vajag savu privāto telpu, vienatni, tad koju variants neder. dzīvoju ar puisi, ir studējošā kredīts un stipendija. bet ar pusi var dzīvot arī 2 vien istabiņā. LU piemēram, tad jānosedz visas iztabiņas izmaksas. respektīvi, ka 3vietīgā numuriņā katrs maksā 32 ls, tad jums ir jāmaksā 96ls. Vasarā dārgāk - 120ls

par kļūdām atvainojos. *iStabiņa, *puIsi:)

Kojas forši, vēl joprojām dzīvoju kojās. Nav īpaši lielas tās kojas, lielākā daļa visi jau zināmi pazīstami. Man 2vietīgā istabiņa, izremontēta, istabas biedrene vienkārši super gadījās, tagad mana viena no labākajām draudzenēm. Jautri dažādas trakas ballītes. Īpaši sākumā kad ievācos, mūzika uz pilno istabiņa pilna ar cilvēkiem, meitenes ļifonos dejo, līdām pa logiem iekšā un ārā lai tiktu uz nočņiku, kur visu diennakti, protams nelegāli, pārdod alkoholu. :D
Puiši smuki. Nesa pāri plecam pa kāpnēm augšā ballēties. Bija arī gadījumi kad pa dienu ballīte visi gaitenī dejojām :D Kas tik nav darījies. Puiši pa gaiteņiem staigā ģitāru spēlē. Aiz durvīm serenādes dzied :D
Tas cik jautri un traki ies, atkarīgs no tā cik pats esi draudzīgs, komunikabls un atvērts trakulībām. Reizēm gan kaitina, ja agri jāceļās bet notiek kāda ballīte un skaļa bļaustīšanās vai mūzika, bet pie tā arī pierod un nav nemaz tik bieži.
Un par iekšā ārā nākšanu, visu var sarunāt, tagad jau vienalga cikos nāku cikos eju. Arī draugi var palikt pa nakti tikai dokumenti jāatstāj un jāmaksā bet arī to var sarunāt :)
Tā ka man būs ļoti žēl iet no kojām prom. Un te arī satiku savu tagadējo puisi ar kuru jau vairāk kā gadu esmu kopā.