Manuprāt, ar to draudzību ir visai sarežģīti. Pirms pāris gadiem man bija viens ļoti labs draugs, kuru tiešām kā draugu arī uztvēru. Kopā pa klubiem gājām, nedēļas nogalēs visur kur braucām. Viņš man par savām meitenēm, es par džekiem stāstīju. Foršs viņš bija, bieži vien mēdzu viņu apsaukt un sabužināt, nu kā jau draugu. :D Bet tā,iespējams, arī bija mana kļūda. Pēc laika sāku manīt visādas griezsirdības izpausmes, kad par saviem puišiem šim stāstīju, vēl visādas lietas, kas liecināja par to, ka šim parādījušās jūtas pret mani. Man izveidojās barjera, vairs nespēju tā kā agrāk kontaktēties ar šo cilvēku.
Neviens no apkārtējiem cilvēkiem, mūsu kopējiem draugiem neticēja, ka mūsu starpā valda vien draudzība un, ka pat ne reizi bučojušies neesam. :D Bet tā nu tas bija.