Paldies par viedokļiem.
Iepriekš vienmēr domāju, ka kolēģī jau neiskatīšos - darbs ir darbs. Bet nu, pierādās, ka sirdij nevar pavēlēt... Laikam jāidzīvo šīs sajūtas, jākoncentrējas darbam un jācer, ka ar laiku pierimsies un aizmirsīsies
kāpēc jācenšās izmest? pieaugot cilvēki no tiesas kļūst dumji..
nesaprotu kāpēc neizrādīt savu mīlestību tam cilvēkam??? kāpēc nē?
Kaut vai tāpēc, ka man šķeit, ka viņam tas ir tikai flirts. Bet es jūtu, ka man tomēr tas ir savādāk, kas vairāk. Nevar jau ielīst otra cilvēka prātā, kaut gan reizēm tik ļoti to gribētos, lai izprastu