Darbs ar sevi!

Piedodiet, aizrakstijos jau par talu, bet jautajums tas pats.
Es ar sevi stradajusas, lai kaut ko sevi izmainitu?

Miilu sevi, bet tapat stradaju. Parmainjas nekad nenaak par ljaunu.

Tev vienkārši jāsagaida īstais vīrietis, kurš pats spēs sevi izcelt tev blakus gaismā. :D
Esmu ceļā uz to, ko vēlos.

kad skiros ar savu bijuso (nebijam loti ilgi kopa) vins ari izmeta frazi "tev virietis nav vajadzigs, tu pati tada esi" :D :D

Varat varbut kadus piemerus no dzives uzrakstit, ko tiesi mainijat, un kada veida to darijat.

Vienmēr esmu vēlējusies būt harmoniska, mierīga... tāda, kurai to iekšējo saskaņu var just parastā komunikācijā. Daudz vēl ar sevi jāstrādā, bet zinu, ka esmu uz pareizā ceļa.

Esmu sev ieaudzinājusi vieglu attieksmi pret dzīvi. Protams, liela daļa no tā nāk tādēļ, ka nav jārūpējas par sadzīviskām lietām, bet tā, mana formula ir šāda:

1. Aizliegt negatīvās domas, jo tām ir spēks un ātri vien tu sev to piesauksi.

2. Notikums + Attieksme = Rezultāts. Bieži es nevaru mainīt notikumu, bet vienmēr varu mainīt savu attieksmi pret notikumu. Un ja attieksme ir negatīva, principā, cietēja esmu tikai es.

Redzi, ta jau sievieshu problema, ka mes esam stipras pasas par sevi un vienmer visu varosas. Tas man liekas pedeja laika loti attisitijas, jo vesturiski sievietes cinijas par savam tiesibam un beigas izcinija - visu dara pashas (darbs, maja, berni, virs utt). Man ari tada problema, man nevajag virieti blakus - pati varu i lampinju ieskruvet, i sienas nokrasot un tas jau padara tos virieshus, kas mums blakus vajakus - vinji atslabst, jo sieviete tak visu izdaris.
Man pashai butu jamacas but vairak sieviskigai tieshi rakstura zinja, jo neskatoties uz arejo smalkumu un sieviskibu, esmu tads pashpuika, visu varu pati!
Tas ir darbs ar sevi un neskatoties uz to, ka es sevi loti augsti verteju ka personu un milu sevi, tomer piestradaju pie ta, kada veletos but savos idealos.

Jā, strādāju ar sevi. Vēl tāls un grūts ceļš ejams. Bet rezultāti būs to vērti. :)
Esmu izmainījusi ar gadiem - kļuvu optimistiskāka, dzīvespriecīgāka, slinkumu kaut cik atvirzīju (esmu slinka pēc velna, pēc dabas), iemācījos savas emocijas nedaudz savaldīt / kontrolēt, savaldīt nedaudz savu egoismu.
Šobrīd galvenokārt strādāju pie nepadošanās. Lai kāds būtu mērķis, neļauju sev atmest tam ar roku. Cenšos pieturēties. Grūti iet :D

Nezinu ar ko pat sakt!
Tik daudz ir tas lietas ko gribu mainit! Laikam saksu ar to, ka nopirksu kladiti :D un sarakstisu ko tiesi velos un tad jaizstrada ricibas plans ka to panakt :D

p.s.s. ari darba skatos jau (mana nodala visi kolegi ir viriesi, geji, precizi sakot :D) ka kaut kas, visi skatas uz mani. Man jazina ko darit, paizstrada plans.

Kada ir meginajusi japanu metodi?, katru dienu 10 minutes (sakumam) but tadai, kada gribi but. Ar laiku tas aizejot automatiski, bez ipasas piedomasanas.

Ta metode izklausas laba.

Es saktu ar visa pierakstishanu kladite un katru dienu to parlasitu un papildinatu!

Es loti piestraadaaju pie sevis!Es noteikti nebuutu dabujusi darbu seit,ja buutu bijusi taada,kaa biju saakumaa-ja kaut kas nepatika -viss gaaja pa gaisu!!!:D
Es saaku ar to ,ka meeginaaju visu dariit taa,it kaa skatiitos uz sevi no malas...Veelaak izmantoju so metodi arii maajaas !Jaasaka ,kaa ir .Esmu loti apmiertinaata ar sevi,jo varu valdiit paar savaam emocijaam-varu satureet sevi briizos,kad vajag patureet muti!!!

Ir lietas, kuras es nespēju sevī mainīt. Vismaz ne ar man pieejamiem līdzekļiem. Tad nu nākas samierināties.
Ir lietas, kas mainās pašas no sevis - ar gadiem un dzīves apstākļiem, sabiedrības. Ar šīm izmaiņām lielākoties esmu diezgan apmierināta.
Un ir lietas, ko nākas sevī mainīt ar zināmu piepūli, lai es būtu apmierināta ar savu "es" - tās parasti ir kaut kādas izskata korekcijas, lietu un notikumu uztvere, uzvedība noteiktās situācijās u.c.
Bet pamatā visam ir mācīšanās pieņemt sevi kā oriģinālu prototipu un necensties līdzināties kādam.

Esmu iemācījusies tvert dzīvi vieglāk un nestresot par lietām,kas nav manā ietekmē vai arī vairs nav ietekmējamas. Esmu arī sapratusi,ka nevajag visur rauties un darīt pašai,kā mūsdienu sievietes to mēdz piekopt. Tam ir vīrieši un ja man nākas ieslēgt maitu,lai viņiem to parādītu,tad tā arī daru. Bija situācija darbā,kad,kā jauniņā būdama,pakautrējos pāris puišiem kolektīvā nomainīt Venden ūdens cisternu (vai kā to sauc). Nomainīju to vienu reizi pati-meitenes jautāja,kāpēc nepaprasīju kādam vīriešu kārtas pārstāvim to izdarīt. Toreiz tā skaļi un dzirdami atbildēju apmēram "Te jau nav vīriešu,kam prasīt,bet,ja būtu,tad tie bez jautāšanas palīdzētu" :D Kopš tās reizes kolektīva vīrieši nu ļoti pacenšas visā,kas principā sievietei nebūtu jadara. :) Arī attiecībās esmu sapratusi,ka jo vairāk raujos visu darīt pati,jo vairāk vīrieši izlaižas,tāpēc bieži vien apzināti ieslēdzu slinkumu ar atrunām-man bija nakts maiņa utt... Bet tajā pašā laikā mēdzu vīrietim kamēr viņš strādā (nedzīvojam kopā) iztīrīt dzīvokli vai vēl kādus sīkumus,lai ir patīkami. Principā tādā veidā cenšos ieturēt balansu starp vīrieša/sievietes lomu...

Kāpēc gan lai man būtu jāmaina sevi? Man vispirms būtu jāpieņem sevi, kāda esmu, ar to arī strādāju pārsvarā.

Un es nedomāju un nekad nedomāšu, ka man vajadzētu mainīties vīriešu dēļ. Dzīvē ĻOTI noder, ka pati spēju tikt ar nepieciešamo galā. Jo vīrietis patiešām ne vienmēr būs pie sāniem, turklāt, ja vēl ar tādu aizdomīgi negribīgu skatienu.

Agraak meeginaaju, kopsh paarstaaju - esmu daudz laimiigaaka. Arii es piederu pie taam, kuraam viirietis kaa teels nav vajadziigs. Maaku muureet, betoneet, pljaut zaali, tikt galaa ar savaam probleemaam. Man tas attieciibaam netraucee, gluzji otraadi - tas ir milziigs pluss, jo pirmaam kaartaam jau viirietim paliek vairaak briivaa laika, ko varam kopiigi pavadiit, jo vinjam nav jaadara ntaas lietas manaa vietaa, otraam kaartaam man ir daudz vairaak kopiigu lietu ar manu viirieti.

Esmu dzirdējusi daudzus vīriešus sūdzamies par tiem ''vīriešu darbiem''. No vienas puses sievietes apvainojas, ja viņām prasa uzsmērēt sviestmaizi vai gatavot katru vakaru vakariņas, bet no otras puses viņas ar katru burku skrien pie vīriešiem, jo tas taču ir vīriešu darbs, ne jau sieviešu. Tā ka katrai monētai divas puses :D