Mans ceļš – zinātne.

 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Nē, tas nav mans ceļš, bet Jūsu, doktorantu.

Mans jautājums doktorantūras studentēm vai tām, kas plāno par tādām būt, kā Jūs sapratāt, ka Jūs interesē zinātne, pētīšana, jaunā atklāšana? Vai mūsdienās vispār ir iespējams vēl ko atklāt? Ko jūs pētiet? Kā Jūs „redzat” kurā virzienā ir jāpēta? No kā sastāv jūsu ikdiena? Vai, Jūsuprāt, „zinātnē var iet” jebkurš, jebšu parasts mirstīgais maģistra grādu ieguvušais uz to nav spējīgs? Vai Jūs no sirds interesē tas, ko Jūs darāt? Ar ko saistāt savu nākotni?

Man, piemēram, augstskolās vienmēr sagādāja problēmu bakalaura/maģistra darba, kaut kādu pētījumu rakstīšana un ne tādēļ, ka man būtu grūti piesēsties un uzrakstīt, bet tādēļ, ka man šķiet, ka neko jaunu un inovatīvu es nevaru atklāt un pastāstīt, jo viss jau ir izpētīts krustu šķērsām, tāpēc arī mani interesē Jūsu domas.

P.S. Parastās mirstīgās arī drīkst izteikties! :D
04.06.2013 17:24 |
 
Reitings 35
Reģ: 01.12.2010
Doktorantūra ilgst vidēji 3-5 gadus, ir kas vēl pavelk garumā. Tas jau nav tikai pētījums. Tā ir reāla dzīve akadēmiskā vidē - ir jāapmeklē konferences gan LV, gan ārpus, ir jākrāj savas zinātniskās publikācijas, ir jānes pasaulē sava ideja, pētījums utt. Ir skolas, kas savus doktorantus nodarbina - lektora darbs, darbu vadītājs utt. Ir kas nespēj apvienot ar pastāvīgu darbu.
04.06.2013 18:07 |
 
Reitings 1571
Reģ: 29.01.2009
becky, nu, manuprāt, tiem cilvēkiem parasti piemīt... nezinu, kā to nosaukt... iztēle? Laikam jau spēja saskatīt iespēju tur, kur citi to nav pamanījuši.

Es tagad interesējos par socioniku, tāpēc no tā viedokļa varu pastāstīt, ka vieniem cilvēkiem ir vairāk izteikta "intuīcija"(nezinu, kā pareizi būs latviski)- viņiem vairāk piemīt iztēle, intuīcija, spēja saskatīt likumsakarības, cēloņus, sekas, iztēloties dažādus secenārijus, citiem atkal sensorika, viņi vairāk tendēti uz tādām "tveramajām" lietām, viņi vairāk dzīvo realitātē, šeit un tagad. Nu, tie ar to intuīciju biežāk esot zinātniskie tipi. Protams, tas neizslēdz iespēju sensoriķim kļūt par zinātnieku, bet enerģijas patēriņš ir lielāks- kas vienam būs tikpat dabiski kā elpošana, tas otram būs apzināts darbs.
04.06.2013 18:11 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Sophie-loti interesanta teema liekas!
Es gribeeju veel pateikt ,ka manai kaiminienei ir loti gruuti atrast darbu...vienu laiku straadaaja universitaatee par pasniedzeeju,bet kaa pati izteicaas,bija loti gruuti lasiit lekcijas studentiem ,jo visi esot guleejusi...Man liekas,ka sie cilveeki loti biezi ir taadi cilveeki,kurus mees saucam par "sausiniem"-nezeeliigi skan,bet viniem truukst taas odzinas,pasniegt teemu taa interesanti...!
Mans viirs arii pieder pie "sausiniem"!!!:D
04.06.2013 18:16 |
 
Reitings 266
Reģ: 04.03.2013
Valodniecībā ir gan ļoooooti daudz ko pētīt! :)
Sāksim jau ar to, ka valodniecība ir ļoti plaša, tai ir daudz apakšnozaru, turklāt ir arī robežnozares ar citām zinātnes nozarēm. Piemēram, psiholingvistika, akustiskā fonētika...
Un jo dziļāk tajā visā iekāpj, jo tālāks apvārsnis paveras un tu saproti, cik vēl rakt un rakt. :)
E
04.06.2013 18:18 |
 
Reitings 266
Reģ: 04.03.2013
Nu, piemēram, ir jāiemāca mākslīgo intelektu runāt un atšifrēt runu - arī tur ir nepieciešama valodniecības pētījumu bāze.
04.06.2013 18:20 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Salomē, bet kā tu domā, vai tikai prestiža dēļ ir iespējams šo grādu iegūt? Reāli, ko tas dos izņemot prestižu, ja tas nav "tavs"? Vai maz varēs pavilkt šo dzīvesveidu? Te viena meitene ļoti precīzi pateica, ka tas ir sava veida dzīvesveids.


Emmanuelle, kurā jomā tava zinātnieces specializējas? Varbūt tiešām izpētīja ko tādu, ka bail dzīvot? :)

Un jā, es sāku saprast savu aprobežotību! :D :D :D
04.06.2013 18:22 |
 
Reitings 51
Reģ: 29.01.2009
Emanuelle — ar tiem sausiņiem, man liekas, bieži ir tā, ka pasniedzējam pašam neinteresē tēma. Nu, iztēlojies — tu esi gadiem rakusies pa, teiksim, specifisku ķīmisku savienojumu īpašībām, bet te pēkšņi tev gadu no gada jāmāca veselam baram zaļu, tikko no vidusskolas sola nākušu jauniešu ķīmijas pamati... Pašam taču nav interesanti! Ne velti saka, ka maģistrantūrā pasniedzēji parasti paliekot jaukāki — tas jau ir cits līmenis, studenti sāk uzdot interesantus, āķīgus jautājumus utt.

Bet taisnība, ka ir jābūt tam "iekšējam pedagogam", lai mācītu. Diemžēl ne katram zinātniekam tas ir — un otrādi — ne katrs, kam tas ir, var būt zinātnieks.
04.06.2013 18:22 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Becky-mana kaiminiene ir pa geneetikas liiniju!Man gan vairaak liekas,ka kiiniesi ir vispaar loti interesanti cilveeki-no vienas puses eed visu iespeejamo,ieskaitot visaadus tarakaanus un kalteetus sisenus utt un tajaa pasaa laikaa loti uztraucaas par zemeni,kurai varbuut ir uzcuraajusi virsuu vaavere!!!:DLoti baidaas no veeza...saule ir pilniigs nee...!!
04.06.2013 18:30 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Emmanuelle, nu tā jau saka, ka Austrālietis, kuram nav izgriezts ādas vēzis nemaz nav austrālietis, uz jūsu reģionu tas ar varētu attiekties! :)
04.06.2013 18:48 |
 
Reitings 295
Reģ: 06.08.2011
Man šķiet, ka es nākotnē būšu viens no tiem "sausiņiem", jo ir tēmas, kas man patīk, tās es varu lasīt un pārlasīt un no visām pusēm apsmadzeņot, bet praktiski realizēt, to es pašlaik vēl neprotu. Bet es ļoti ceru, ka ar laiku man tas izdosies, jo pašlaik mācos bakalauros, tā kā vēl ir laiks.
04.06.2013 18:56 |
 
Reitings 5709
Reģ: 29.01.2009
becky, nē, nedomāju, ka ES varētu sasniegt to tik tādēļ, ka "būtu forši". Bet Latvijā... daudzi jau dzīvojas uz doktorantu stipendijām un tik ļoti pētniecības procesā ieinteresēti nemaz nav.
04.06.2013 19:01 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Salomē, bet lai dabūtu to doktoranta stipendiju arī tomēr ir jābūt apveltītam ar spējām, kurš tad tās dos tāpat vien?
04.06.2013 19:02 |
 
Reitings 3168
Reģ: 14.10.2009
Salomē, kļūdies
04.06.2013 19:05 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Vulpes, es ļoti gaidu Tavu viedokli! :)
04.06.2013 19:08 |
 
Reitings 3168
Reģ: 14.10.2009
Esmu 1. kursa doktorante. Mēs esam pirmais gads, kuram paziņoja, ka Eiropas stipendiju nebūs, jo projekta laiks beigsies agrāk par mūsu grādu, tāpēc arī statistikā par atbalstu doktora grāda iegūšanai mūs izmantot nevar. Manā fakultātē iepriekš nemaz tik daudz doktorantu vienlaicīgi nav bijis, lai arī iepriekš tiešām daudzi stipendiju dēļ gājuši. Pasniedzēji smejas, ka mēs esam tie retie, kurus interesē zinātne un badošanās, tas Salomes zināšanai par to, ka ne jau visi to stipendiju saņem.
Es izvēlējos zinātni, jo man tā bija vienīgā iespēja darboties laboratorijā, veikt pašai savus pētījumus, par prestižu neuztraucos, jo doktorantūra ļauj lepoties ar zināšanām ļoti šaurā jomā, kura itin bieži apkārtējos nemaz neinteresē. Pēc 3 gadiem es pati varēšu lepni teikt, ka taisu siltumizolāciju no visa, ko LV var atrast kā atkritumu, man būs doktora grāds būvniecībā, bet es reāli varu arī neko daudz nesaprast no projektēšanas, piemēram.
Vai zinātnē var atklāt ko jaunu?
Jā un nē. Pirmkārt, neko īsti jaunu jau mēs nedarām, viss kādreiz kaut kur ir bijis. Taču tā kā vienmēr kaut kas LV tomēr atšķiras, var iegūt pētījumu, kuru saukt par jaunu un nebijušu. Mans paziņa pēta kūdru. Viņam pēdējā mēneša laikā izdevies 3 patentus uzrakstīt, visi par to, ko krievi, piemēram, ir pētījuši, bet tā kā kūdras ķīmiskais sastāvs un arī veidi ļoti atšķiras, viņa pētījumi tiek uzskatīti par jauniem, nebijušiem. Tāpat ir manā darbā, kur izmantoju, piemēram, mālus. Daru to, ko dara citi, bet man ir absolūti citi māli, temperatūras, pildvielas. Un tikko vienas atradnes mālam izpētu ķīmisko sastāvu, saprotu, ka tam, piemēram, apdedzināšanas temperatūra par 5 grādiem mazāka būs, bet šamotu par 3% vairāk vajadzēs.
Mana ikdiena sastāv no eksperimentiem laboratorijā, tad darba pie publikācijām. Ja dienā neizlasa vismaz vienu publikāciju, var uzskatīt, ka jau esi atpalicis no notiekošā savā jomā. Tad ir jāpalīdz studentiem, sākot no tā, ka viņi nemāk pareizi mazgāt iekārtas, beidzot ar to, ka viņi daudzas lietas nesaprot, jākonsultē, jāpēta kaut kas mikroskopā, kopā paraugi jātaisa. Un man ir gadījies, ka kaut kas deg/sprāgst, reaģē, jo studenti mazliet par daudz kaut ko pielej. Krāsni spridzinām regulāri. Tad vēl vismaz reizi 1/2gadā jāpiedalās konferencēs, kā arī jāpublicējas žurnālos, vēlams tādus, kuri ir Scopusā, lai krātu punktus. Vēl ir jāraksta recenzijas darbiem, recenzijas citu rakstiem, jāiet uz obligātajiem priekšmetiem.
Doktorantūrā var studēt katrs, ja vien to grib, taču jāņem vērā, ka doktorantūra prasa ļoti daudz laika, tāpēc strādāt daudz var nesanākt. Ja vēl stipendijas nav, tad doktorants ir students, kurš zinātnes labā 4 gadus dzīvo par smieklīgu samaksu/algu, taču gūst baudu no tā, ko dara.
04.06.2013 19:35 |
 
Reitings 5709
Reģ: 29.01.2009
becky, es konkrēti par vienu augstskolu zinu, ka tik lielas spējas nemaz nevajag... (diemžēl)
Vulpes, kā minēju, tas, ko zinu, ir par konkrētu mācību iestādi, kur "nekļūdos".
04.06.2013 19:38 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Vulpes, bet reālais pielietojums Tavam doktora grādam? Vai Tu redzi sevi, piemēram, vadot ražošanu profiluzņēmumā? Vai Tu vienmēr zināji, ka šāds darbs (pētniecība, laboratorija un viss tas) ir tas, ko vēlies un tas, kas saista?
Un paldies, tas bija interesanti.

Salomē, vienmēr ir izņēmumi, un es tiešām ceru, ka tas ir izņēmums. :)
04.06.2013 20:14 |
 
Reitings 3168
Reģ: 14.10.2009
Becky, ja man ļautu, es labprāt pasniegtu augstskolā. Ja neizdodas, tad došos uz kādu uzņēmumu, kur ražo siltumizolācijas materiālus. Es nevēlos būt vadītājs, bet pētnieks, labprāt dzīvotos pa laboratoriju, vienīgi jāatrod kāda, kur maksā pietiekoši daudz :D
Ak, pētniecība mani sāka saistīt tikai bakalaura studiju beigās, iepriekš biju plānojusi, ka kļūšu par konstruktori, es ticēju, ka spēju strādāt viena, jo man, redz, cilvēkus nevajagot. Tad mani piespiedu kārtā pirms bakalaura darba nodošanas nosūtīja uz laboratoriju. Uztaisīju savu 1. siltumizolācijas materiālu. Kādu mēnesi pēc tā es dabūju darba piedāvājumu, kur arī varēju vienā projektā izgatavot nebijušu materiālu. Iepatikās! Es toreiz redzēju to, ka var ražot materiālu ne tikai "uz papīra", bet reāli praksē. Es staroju no apziņas, ka mans bakalaura darbs reāli noder. Un tad devos studēt vēl, lai gan vīlos, jo man nācās mainīt izejvielas materiāliem, tā nu tiku pie tā, par ko ļoti maz zināju. Mans labs draugs izvēlējās "manu" tēmu saviem pētījumiem, bet es pati ņēmu to, kas palika pāri, tā nu vēlme pētīt ir mazliet dzisusi (tam visam pa vidu maisās arī vēlme pēc lielākas algas), taču tagad varu teikt, ka pētniecība ir mans lauciņš, es tiešām to gribu!
04.06.2013 20:47 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Vuples, super! :)

Pēdējais jautājums, kā tas notiek, Tu tagad vari teikt, ka tas ir tavs "darbs" - katru dienu ar to nodarbojies bibliotēkas/pētīšana/augstskola/laboratorija?
04.06.2013 20:51 |
 
Reitings 3168
Reģ: 14.10.2009
Becky, es grēkoju, vienu-divas dienas nedēļā braucu uz savu reālo darbu, kur var kaut ko nopelnīt. Un bibliotēkas īsti neder, ak, var jau būt, ka kādam kaut kur veicas ar jaunākajiem materiāliem, bet mums tur viss interesantais ap 70.gadu apstājas, tāpēc der tikai publikācijas kaut kur internetā. Kā darbu to neuztveru, drīzāk dārgs vaļasprieks.
04.06.2013 21:11 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits