Esmu 1. kursa doktorante. Mēs esam pirmais gads, kuram paziņoja, ka Eiropas stipendiju nebūs, jo projekta laiks beigsies agrāk par mūsu grādu, tāpēc arī statistikā par atbalstu doktora grāda iegūšanai mūs izmantot nevar. Manā fakultātē iepriekš nemaz tik daudz doktorantu vienlaicīgi nav bijis, lai arī iepriekš tiešām daudzi stipendiju dēļ gājuši. Pasniedzēji smejas, ka mēs esam tie retie, kurus interesē zinātne un badošanās, tas Salomes zināšanai par to, ka ne jau visi to stipendiju saņem.
Es izvēlējos zinātni, jo man tā bija vienīgā iespēja darboties laboratorijā, veikt pašai savus pētījumus, par prestižu neuztraucos, jo doktorantūra ļauj lepoties ar zināšanām ļoti šaurā jomā, kura itin bieži apkārtējos nemaz neinteresē. Pēc 3 gadiem es pati varēšu lepni teikt, ka taisu siltumizolāciju no visa, ko LV var atrast kā atkritumu, man būs doktora grāds būvniecībā, bet es reāli varu arī neko daudz nesaprast no projektēšanas, piemēram.
Vai zinātnē var atklāt ko jaunu?
Jā un nē. Pirmkārt, neko īsti jaunu jau mēs nedarām, viss kādreiz kaut kur ir bijis. Taču tā kā vienmēr kaut kas LV tomēr atšķiras, var iegūt pētījumu, kuru saukt par jaunu un nebijušu. Mans paziņa pēta kūdru. Viņam pēdējā mēneša laikā izdevies 3 patentus uzrakstīt, visi par to, ko krievi, piemēram, ir pētījuši, bet tā kā kūdras ķīmiskais sastāvs un arī veidi ļoti atšķiras, viņa pētījumi tiek uzskatīti par jauniem, nebijušiem. Tāpat ir manā darbā, kur izmantoju, piemēram, mālus. Daru to, ko dara citi, bet man ir absolūti citi māli, temperatūras, pildvielas. Un tikko vienas atradnes mālam izpētu ķīmisko sastāvu, saprotu, ka tam, piemēram, apdedzināšanas temperatūra par 5 grādiem mazāka būs, bet šamotu par 3% vairāk vajadzēs.
Mana ikdiena sastāv no eksperimentiem laboratorijā, tad darba pie publikācijām. Ja dienā neizlasa vismaz vienu publikāciju, var uzskatīt, ka jau esi atpalicis no notiekošā savā jomā. Tad ir jāpalīdz studentiem, sākot no tā, ka viņi nemāk pareizi mazgāt iekārtas, beidzot ar to, ka viņi daudzas lietas nesaprot, jākonsultē, jāpēta kaut kas mikroskopā, kopā paraugi jātaisa. Un man ir gadījies, ka kaut kas deg/sprāgst, reaģē, jo studenti mazliet par daudz kaut ko pielej. Krāsni spridzinām regulāri. Tad vēl vismaz reizi 1/2gadā jāpiedalās konferencēs, kā arī jāpublicējas žurnālos, vēlams tādus, kuri ir Scopusā, lai krātu punktus. Vēl ir jāraksta recenzijas darbiem, recenzijas citu rakstiem, jāiet uz obligātajiem priekšmetiem.
Doktorantūrā var studēt katrs, ja vien to grib, taču jāņem vērā, ka doktorantūra prasa ļoti daudz laika, tāpēc strādāt daudz var nesanākt. Ja vēl stipendijas nav, tad doktorants ir students, kurš zinātnes labā 4 gadus dzīvo par smieklīgu samaksu/algu, taču gūst baudu no tā, ko dara.
10475
