Arī uz mazu laiku pabaudīju, kā tas ir, ja ir vīrietis ar bērnu. Lai arī ar bijušo nekomunicēja, bija laiks, kad bērns ir pie mātes, kad pie tēva, bērns tika nodots vienam ar otru netiekoties, retās reizēs tika, bet tā kā viņiem attiecības bija nulle, lai neteiktu, ka sliktas, tad par to vispār nesatraucos.
Sākumā, kad zināju so faktu, likās, ka tas nav nekas pārdabisks, esmu taču bērnu mīle utt., bet kādu laiciņu padzīvojot šādā modelī, sapratu, ka tas nav priekš manis. Attiecības gan mums neizbeidzās bērna dēļ, bet priecājos, ka tās beidzās, jo agri vai vēlu es tās pārtrauktu dēļ bērna, nespēju pieņemt svešu bērnu, lai arī viņš ir mana vīrieša bērns.
Nenosodu tās, kuras spēj pieņemt - tas ir ļoti jauki, bet iegūstot šādu pieredzi, sapratu, ka tas nav priekš manis! Tāpēc tagad - vīrietis ar bērnu man ir liels tabu, nezinu, kam būtu jānotiek, lai vēlreiz kāptu tajā pašā grāvī!