Anger Management

Lemončiks, nē, mani aizņemtie krāpēji neinteresē, jo, ja viņi tā spēj rīkoties pret esošo meiteni, spēs arī pret nākamo.
Aj, man laikam ir cita domāšana, arī tava bijušā vietā man būtu tāds wtf? ka mēģini skaidrot attiecības jau pēc šķiršanās. manā vidē vienkārši nav pieņemts kontaktēt ar bijušajiem un, vēl jo vairāk, viņu mīļākajām, tāpēc tavas dusmas nesaprotu. un ko viņš tādu dabūja dzirdēt, ko tu tagad, kad vilciens sen aizbraucis, vari izdarīt? mest pakaļ akmeņus? varbūt viņu abu acīs tu sevi šādi pati pazemo. kāpēc nevar vienkārši dzīvot tālāk ar paceltu galvu?

Apdomājies! Protams, tu tagad vāries dusmās un asaras pa gaisu no aizvainojuma, dusmām un nožēlas, bet saproti arī to,ka ja tu tagad metīsies virsū tai aitai, Tev vieglāk nepaliks. Viņai noteikti bija vienalga kad gulēja ar viņu un būs vienalga arī tagad. Un ko Tu panāksi? Pazemosi tik sevi, jo VIŅŠ IR TAVS BIJUŠAIS! Tas ir bijis un pagājis, dzīvo tālāk!

Ja man ir lielas dusmas, tad es paņemu kaut ko mazu, ko nav žēl saplēst (pildspalvu vai tml.) un metu pret sienu, lai šķīst :D Un lamājos, cik vien biezi māku :D tas gan reti gadās — reizi pāris gados.

Ja īsti dusmīga neesmu, bet sakaitināt kaut kas ir pamanījies, tad tie kaitinātāji parasti ātri protas — pati nemāku novērtēt, bet citi saka, ka man tad esot dikti izteiksmīgs skatiens un runasveids, bail paliekot :D

Bet fizisks nogurums arī palīdz. Ja esi visu dienu smagi norukājies / nosportojies, vakarā dusmoties vairs nav spēka :)

Man parasti visas dusmas krājas un tad ir dusmu ekspozija. Parasti sāku ar to, kaxes pasaku visu, ko domāju, tad seko durvju aizciršana, spilvenu mētāšana un lamāšanās. Beidzu ar skaļu mūziku uz austiņām.
Draugs vēl šo nav pieredzējis, ģimene agrāk gan :D
Sen neesmu tā dusmojusies, nav īsti par ko.

Esmu no tiem, kas nespēj nedusmoties. Pats dusmu brāziens ilgst vien pāris stundas max un tajā laikā izšķiras, vai man paliks aizvainojums vai nē. Ja paliek - baigi švaki, jo tas jau atkal nāk ārā. Šīs emocijas vēl neesmu iemācījusies kontrolēt.

Uj, izlasīju, kā ievirzījusies diskusija...
Jā, patīkami nav, bet - ko tur vēl cepties? Tas gan man paliek nesaprotams... Nu, bija, krāpa. Un? Tev no tā sliktāk paliek? Es tavā vietā priecātos par to, ka man tāds idiots nu ir gājis secen, nevis dusmotos par to, ka tas tā bijis. Drīzāk izklausās, ka tev viņš vēl nav vienaldzīgs.

Protams, visas te ir dzelzs lēdijas, kuras ar paceltu galvu aizietu, ja tā pateiktu: "starp citu, es gulēju ar ..., kamēr bijām kopā." Jā, es neesmu tik stipra, man ir emocijas, vēl kaut kādas jūtas saglabājušās un es nevaru kontrolēt savas dusmas..
Sorry, ja kādam liekos lupata.

Nē, tu neesi lupata! Ir tikai normāli dusmoties, bet nav vairs jēgas klupt rīklē tai meitenei. Tas nav risinājums!

Neliecies lupata,bet nesaprotu,kāpēc tu vaino pārsvarā meiteni,lai gan tavs puisis ir daudzreiz vainīgāks.

Parasti sāku ar to, kaxes pasaku visu, ko domāju, tad seko durvju aizciršana, spilvenu mētāšana un lamāšanās.

tipa'' tu idiot stulbais, lasies no kurienes nacis. man tu naturali besi ara, ej di**t. tu neko nesaproti pamulki'' :)

Beibe.Marta Nē, cilvēkos nekad nelamājos. Pasaku visu, kas uz sirds, bez žēlošanas.

Nedomāju, ka tu esi lupata, Lemončik. Vienkārši pienācis laiks pašai sev atzīt, kāpēc tas tevi tik ļoti uztrauc. Jo, kad es uzzināju, ka man bijušais laikā, kad bijām kopā, ņēmies ar savu bijušo, tas dzēliens bija uz kādu stundu, ne vairāk. Pēc tam es sapucējos, aizgāju tusēt un aizmirsu par to visu līdz šodienai patiesībā, kad šī diskusija te uzpeldēja. Bet tās attiecības bija izbeigušās. Jā, mani pameta, kādas 3 dienas es vispār nesapratu, kāpēc vēl pasaule griežas, ja man ir tik slikti. Tomēr jau pēc nedēļas es gāju uz randiņiem un pēc mēneša, kad man pienāca tā informācija, es jau vairs par to nedomāju. Tāpēc man šķiet, ka tomēr tu turies pie šī vīrieša. Jo ātrāk to sapratīsi, jo ātrāk sapratīsi, ka tev viņš jāatlaiž. Un dzīve kļūs skaistāka un pārdzīvojumu, dusmu būs mazāk.

Es saprotu, ka vajag aizmirst un dzīvot tālāk.
Es jau biju daudz maz samierinājusies un te pēkšņi vienā saulainā dienā uzpeld tāds teksts. Tas mani salauza. Protams, 2 mēnešu laikā 4 gadus nevar aizmirst un jūtas neizbeidzas...
Šodien tas mani šokejā, rīt būd labāk.
Vnk domàju, kpc viņam vajadzèja ko tādu vispār teikt..

Tāpēc, lai panāktu tieši šo reakciju, kas tev tagad ir.

success

padusmojos un palaizu dusmas vala! es vienmer katra situacija, lai ari cik nepatikama ta butu, censos saskatit kaut no pozitivu un pamacosu.
piemeram, pec vardu parmainas ar cilveku x es tikai nopriecajos, ka beidzot esmu informeta ko par mani doma. tadejadi es sevi, savu bernu varu pasargat no galigi nevajadzigam personam sava dzive:)