Katrs vīrietis potenciālais bērnu tēvs?

Nee, neesmu nekad taa skatiijusies. Vispaar liidz gadiem 27 ideja par beernu likaas atbaidosha. Ziidainji no mana skatpunkta bija jauki tad, ja tie nebija mani un nebreeca.

Kamēr pati nebiju gatava kāzām un bērniem (nu tas līdz kādiem 20 gadiem), tad gāju uz randiņiem randiņu dēļ. Protams, puisim bija jābūt kaut cik atbilstošam manām interesēm, ideālam un vēlmēm, bet par nopietnām ilgstošām attiecībām un bērniem tad vēl neaizdomājos.

Bet, jo vecāka kļuvu, jo vairāk kļuva aktuāls jautājums par ģimenes dibināšanu. Tad arī tiklīdz attiecības ar kādu kļuva vairāk nopietnas, tad attiecīgi partneris tika "pielaikots" vīra un tēva lomai. Taču, ne vien es vīrieti novērtēju, bet arī viņš mani "pielaikoja" sievas un mātes lomai. Tās bija citas sarunas un citi nākotnes plāni (salīdzinot ar skolas un dažiem pēcskolas gadiem) - daudz un dikti runāts par iespējamām kāzām un bērniem, pat mūsu vecāku starpā. Tas, manuprāt, ir tikai normāli, kad pienāk attiecīgais vecums. Jo kāpēc tad vispār sākt un veidot attiecības, pārvarēt dažādas grūtības, bet nedomāt par iespējamo nākotni un attīstību?...

Man pārsvarā randiņpuiši ir ar domu, ka mēs kādā no šiem randiņiem mēs jauki pavadīsim nakti un pēc tam bye bye, jāiet uz randiņiem ar nākošo. Ne reizi uz randiņa partneri neesmu skatījusies kā pat uz attiecību partneri, kur nu vēl ko vairāk. Attiecības veidojas ne caur randiņiem, bet spontānāk.

kā potenciālo partneri bērnu radīšanai un ģimenes veidošanai ?

Tā uzreiz - nē (tas ir nesalaulāju sevi domās), taču, manuprāt, loģiski, ka sievietei būtu jādomā, ka,ja guļ ar vīrieti, tad tas ir potenciālais bērna tēvs, jo visādi var gadīties (neskatoties uz to - abortēsies vai nē, to ne vienmēr var atļauties (atļauties - jo var nespēt morali, finansiāli, fiziski utt).

Pedējā laikā, es eju uz randiņiem un turpinu kaut ko veidot tikai tad, ja zinu, ka šis cilvēks var būt potenciāli noderīgs kā vīrs (bet atkārtojos, nesalaulāju jau pirmajā randiņā ar sevi, vienkārsi neeju uz randiņiem tad, ja zinu, ka šis cilvēks vel pa gaisu vai ir nederīgs kā otra puse (ar attiecīgi maniem standartiem).

laikam jau vairāk nē, ejot uz randiņu pirmais par ko domāju ir- lai labi pavadītu laikum, vēlāk jau paliek laiks, ko sadomāties.

Vispār ''gudrie'' saka, ka mēs diži neatškiramies no dzīvnieku valsts. Respektīvi, vīrietis sievieti un sieviete vīrieti piesaista atkarībā no genoma. Mūsu zemapziņa jūt, kurš cilvēks mums der, kurš nē. Vēl viena svarīga lieta ir ķermeņa aromāts. Cilvēkam ir tāda lieta kā apokrīnie sviedra dziedzeri, kuri katram rada savu specifisko ķermeņa aromātu. Arī tam ir nozīme mīļotā neapzinātai meklēšanai. Bet nu protams, ka paralēli tam iet viss iepriekš minētais :)

Jā Ance pareizi saprata. Es nesaprotu, kam tie bērni ir vajadzīgi vai ir arī kāds cits cēlāks mērķis, kā tikai savam priekam un savu gēnu turpināšanai.

Ja paskatās pat valstiskā līmenī, visi tikai pārsvarā darbojās tikai savās interesēs, kaut vai papētot politiskās partijas, visi tikai bīda '' savējos''

Un vēl lielākas, šaubas par bērnu radīšanu izraisa sabiedrības pārspīlētā, tieksme pēc materiālisma un varas visi tikai kāpj viens otram uz galvas. Visur valda attieksme pājat uz visu, ka tik pašam labi.

Līdz ar to cilvēki tiek vērtēti tikai pēc viņu produktīvās, kapacitātes un cik no viņiem var noslaukt un kā viņus var izmantot savā labā pēc iespējas mazāk sniedzot pretī.

Tad varbūt, kad cilvēku daudzums samazināsies līdz kritiskam līmenim un visi nebūs tik ''aizvietojami'' sabiedrība sāks uz cilvēkiem, kā uz vērtību, jo bez viņiem nekas uz priekšu neies. Nevis kārtējo detaļu dzinējā, kuru var nomainīt jebkurā laikā.

Nu tas tā mazliet filozofiski aizdomājos
_________________________________________________________
Dzheksuli! Nu, bet Tev neviens neliedz laist pasaulē sīko, veltīt viņam visu savu brīvo laiku un izaudzināt nākamo Che, F. Kastro, V.I. Uļjanovu un K. Ulmani vienā personā.

Jā. Tas laikam ir stulbi un tizli, bet es neko savai fantāzijai nevaru padarīt. Un pateikšu atklāti, tā ir arī ar tiem, ar kuriem neesmu kontaktējusies, tikai tā no malas redzējusi un dzirdējusi. Bet ko lai padara? Pēc tam, ejot garām, pilnīgi kauns metas par savām muļķīgajām domām. :D

Neko jaunu nepateici, es to visu jau sen zinu. Tava teorija nav tava, tā vienkārši ir :)

Pirmajā randiņā noteikti nedomāju kāds viņš būs tēvs.Izbaudu cilvēka kompāniju un vērtēju vai man ar viņu ir interesanti un vai es vel ar viņu gribētu tikties,būt kopā.Vīriešus atbaida ātras sievietes iedomātas saistības un runas par un ap bērniem. :D

Es nesatiekos ne ar vienu, kuru potenciāli neiedomājos kā kaut ko nopietnu savā dzīvē, savādāk satikties īsam momentam, neplānojot kaut ko nopietnu attiecībā uz šo cilvēku, neredzu jēgu. Nemēdzu ļauties pašplūsmai vai negaidītām un īsām izmaiņām. Vai nu A, vai nu Z, ir nepieciešama konkrētums.
Domāju, ka visas sievietes neapzinātā līmenī novērtē vīrieti kā bērnu tēvu vai vīru. Tā saucās gaume, kura parasti ir noteikta mērķa sasniegšanai. šaubos, ka kāda satiekas ar vīrieti, kurš viņai šķiet garlaicīgs, vājš, neizskatīgs. Visam ir savs nolūks un mērķis, tikai neapzināts.