Sveikas šajā tveicigajā dienā! :)
Esmu mūžīgā, kautrīgā vientuļniece, kas kaut ko gaida! Jā, tā ir mana problēma. Bija vienas "attiecības", bet tās ir garām un negribu būt par cilvēka spēļmantiņu,bet jautājums nav par to! Jau vairākums mēnešu atpakaļ satiku puisi, bet viņš aizbrauca. Atrada mani FB un veidojām kontaktu, bet tas arī bija viss līdz vienai dienai,kad sāka man rakstīt! Tā pagāja nedēļa! Rakstījāmies,gribēja zināt par mani visu, bet tad uznāca klusuma memonts uz ļoti ilgu laika periodi. Tajā brīdi nepievērsu tam uzmanību, bet tagad atkal ir atsākušās sarunas. Viņš atkal par mani grib zināt, uz jociņu vai pietrūku atbildēja,ka jā, teica,ka esmu ļoti viņam līdzīga un domājam vienādi,jautāja vai esmu brīva, un lai es nepārstāju viņam rakstīt vai kā citādi ierobežot savu rakstīšanu, BET! Pēdējās reizēs rakstījusi esmu tikai es!
Un kā tagad būt? Mūdienīgā sieviete, kura rīkojās pati, ja vajag raksta un dara vai būt vecmodīgai un gadīt,kad attapsies pats? Tas laika tāds populārs jautājums, bet varbūt Jūsu viedokļi mani padarīs gudrāku! :)