Rokas nevaksēju un kājas vaksēju tikai neregulāri, tā kā varbūt neesmu īsti objektīva šajos jautājumos, bet no ilgāka laika (3-4 gadi) regulāras bikini vaksācijas esmu atgriezusies pie skūšanās, jo to mīnusu tomēr bija vairāk.
Pirmkārt, matiņi ieauga kā traki (it īpaši vasarā, karstā laikā, kad to vismazāk vajag), un nelīdzēja ne skrubēšana, ne speciālu līdzekļu lietošana - rezultātā skats ļoti neestētisks un rētiņas vēl tagad nav nogājušas.
Otrkārt, tā kā man matiņi auga ļoti nevienmērīgi, tad pilnīgi gluda biju labi, ja nedēļu, bet 4x mēnesī iet uz vaksāciju man nav pa kabatai, turklāt pēc nedēļas tie matiņi ir vaksācijai piemērotā garumā tikai atsevišķās vietās. Rezultātā lielu daļu laika tā pat staigāju pusataugusi.
Treškārt, sāpes vaksācijas laikā man nemazinājās it nemaz ar laiku. Sāpēja nu ļoti, ļoti katru reizi, tāpēc iet uz procedūru palika ar vien riebīgāk.
Kā pēdējai, kas mani novērsa no vaksācija, ir Mērfija likums - visbiežāk ataugšanas periods iekrīt tieši mirkļos, kad jāiet pludmali, baseinu, tā kā nevēlējos, lai kaut kādi matiņi rēgotos no bikini maliņām, tad pievērsos atkal skūšanai.
Bet vispār šis ir ļoti sāpīgs jautājums - vaksācija man neder, diemžēl skūšanās arī ir ļoti tālu no ērta un kvalitatīva matiņu likvidēšanas veida. Gaidu, kad man pa kabatai būs fotoepilācija, bet māc tomēr šaubas, ka šai procedūrai esmu par gaišu.
471
