Tava privātā telpa.

bez pajautāšanas pat nepiesēžos pie cilvēka portatīvai

es gan piesēstos, tikai neietu cosmo forumā. Lai neredz kur sēžu un neuzlauž manas vēstules. :D

Man nav ko sleept taapeec arii neuztraucos ja panjem manu telefonu vai kaadu citu lietu :)

Man vienmēr ir licies tā, ka ja divi cilvēki sāk dzīvot kopā pēc abu vēlmes, tad arī savas privātās telpas grib apvienot vienā, ne nodalīt. Man nav nekas slēpjams un nav nekas tāds, ko es gribētu paturēt tikai savām acīm un zinu, ka no otras puses ir tas pats. Un tāpēc, ka mums nav aizliegumi vienam pret otru, nav arī intereses rakņāties otra mantās - telefonā, somā vai naktsgaldiņā.

Mans draugs nekad nav pat pieskāries tādām lietām kā maks, telefons utt., bet nu īpaši par to nestresotu, ja arī aiztiktu.
Mans dators gan ir tā lieta, kuru tiešām nekad un nevienam neļaušu aiztikt. Nekas slēpjams tav, taču tur ir iekšā mana mūzika, bildes, mana dzeja un citas lietas, kuras uzskatu par pārāk personiskām un intīmām, lai ļautu pētīt citiem.

Neļauju rakņāties pa savām mantām, profiliem tikai tad, kad man ir kas slēpjams. Diemžēl šī iemesla dēļ, ja puisis saka, ka nevaru es tur un to, man uzreiz liekas, ka kaut kas nav tur tīrs. Un tas arī ir pierādījies.

Nu tad Tu pati arī šos tekstus ņem vērā, un kad pašai niezēs taustekļi palasīt viņa telefonā īsziņas, ja netīšām būs atstājis telefonu mājās, arī iegaumē, ko pati aizliedzi viņam!

Zane, nespried pēc sevis, es tā NEKAD nedaru. Pat, ja viņš man saka - paņem no maka piecīti, aizej uz veikalu, es to maku aiznesīšu viņam un pateikšu, lai iedod.

Amanda, pirmkārt, iegrozi savas acis pareizā virzienā un izlasi šo:

Es neprasu nekādu konkrētās situācijas vai mūsu attiecību analīzi

Un par šo:

Un tas ka autores attiecības ir dirsā sen jau zināms.

Tev vispār nekas nav zināms.

Priecājos par meitenēm, kas savās attiecībās ir pilnīgi atklātas, bet es tā nekad nevarētu. Esmu jau pietiekami atklāta pret viņu it visā, kas attiecas uz viņu.

Man vecāki jau no bērnības mācīja, ka citu mantas bez atļaujas nedrīkst aiztikt. Un tas, ka mēs esam ģimene, nenozīmē, ka katram cilvēkam nav tiesību uz personiskajām lietām, privāto telpu. Attiecībā uz manām mantām, man nepatīk, ja lien manā kompī, manā telefonā, man nemaz nebūtu ienācis prātā, ka draugs varētu čekot mana konta stāvokli (ja tik ļoti interesē, var taču pajautāt). Nepatīk, ja lasa manas piezīmju klades, tas ir tas pats, kas, ja līstu manā galvā vai lasītu manu dienasgrāmatu. Bet es saprotu, ka cilvēkiem tas varētu likties dīvaini. Es priecājos, ka esmu kopā ar cilvēku, kam tas NEŠĶIET dīvaini, tāpēc varu atstāt savas mantas uz galda un uzticēties, ka bez atļaujas tajās netiks ložņāts. Kas ir ļoti dīvaini ir tas, ka man riebjas, kad man skatās pār plecu, kad kaut ko lasu vai rakstu. Nu, nezinu, vienkārši tracina.

pa telefonu var šnakarēties cik grib un kad grib, par to dusmoties neienāktu prātā! nu kas tas telefons visiem ir par neaizskaramo priekšmetu?:D jocīgi

Sesilla, tas, ka bieži vien ar mūsdienu gudrajiem telefoniem var tikt iekšā arī visos sociālajos tīklos bez papildus parolēm.

Ance aizej labāk paskaties spogulī, savādāk Tev no raudāšanas jau kosmētika iztecējusi!

Zane, tu neesi pastulba? :D

Priecājos par meitenēm, kas savās attiecībās ir pilnīgi atklātas, bet es tā nekad nevarētu. Esmu jau pietiekami atklāta pret viņu it visā, kas attiecas uz viņu.

man tas jau šķiet gana daudz. manu draudzeņu privātā dzīve, piemēram, uz viņu neattiecas.

Ance

ko Tu darītu, ja Tu būtu gudra?

Mans neko neaiztiek, pat pēc gadiem ilgām attiecībām nepatīk piemēram pa manu somu rakāties, ja ko jautāju lai atnes, atnes visu somu :)

Mans vīrietis gan bieži pasaka lai ieeju viņa internetā bankā un piemēram atjaunoju kredītu. Tāpat saka lai izņemu naudu no viņa maka vai citeiz pajautā lai paskatos kas sms atsūtījis ja viņš nav telefona tuvumā. Katram jau savs.

beax

es vnk nespēju iedomāties tādu situāciju :o

es cenšos nelīst otra telefonā, un, ja man pajautātu, kas man raksta vai kas zvana, nebūtu problēmu atbildēt. te ir abējāda situācija. nedrīkst tjipa vandīties pa otra telefonu, bet galu galā, ja tev nav nekā slēpjama, tad kur ir problēma? ja puisis nav tenku vācele, lai lasa. bet nu arī, ja tev atnāk negaidīti divdomīga sms vai kāds pajokotu, šāda situācija var asi beigties. neredzu jēgu vsp vandīties pa maku vai somu. kas tur tik interesants? makā paskatīties atlaižu kartes vai vīrietim uzkrāsot lūpas?
lai meklētu kaut ko telefonā, makā, somā, ir jābūt paronoiķim. un tad gan es dusmotos, nevis par to, ka vienreiz gadā'draugs ir paskatījies manā telefonā.

par tiem sociālajiem tīkliem, nezinu kādam ir jābūt vīrietim lai lasītu sarakstes ar draudzenēm:D normāls cilvēks to nedarīs..vai nu greizsirdīgs un meklēs pierādījumus krāpšanai vai nu ziņkārīgs līdz ārprātam, bet normālam cilvekam nav ko lasīt citu sarakstēs.

Man Ances aprakstītais gadījums liekas nepieņemams, ir ļoti neglīti tā darīt, vai tiešām vispār nav nekā cita, ko darīt, kā tikai lasīt manas sarakstes ar manām draudzenēm + vēl izteikt komentārus?!
Esmu strikti nodalījusi savu privāto telpu - dators, telefons, sociālie tīkli - visur ir paroles un nedalos nekādā informācijā par to, kas tur notiek, arī draugam neprasu, kas viņam raksta, zvana vai ko viņam draugi stāsta.

Robeža ir tur kur Tu pati to noliec. Ir cilvēki, kam liekas pilnīgi normāli dalīt paroles un čekot vienam otra telefonus, savukārt ir cilvēki, kuram tas pilnīgi nav pieņemami.

Man, piemēram, liekas slimīgi tie pārīši, kas baigi visiem deklarē, ka zina pilnīgi visu viens par otru, pirms gulētiešanas samainās ar telefoniem un nočeko viens otru, lien otra soc. tīklos un ko tik vēl ne. Manā uztverē tā ir nevis uzticēšanās, bet anti uzticēšanās! :D