SC pārvālēti!

Melns, nezinu, kā ir ar tevi, bet es savu latvietību līdz mielēm izjūtu dziesmu svētkos, līgo, lāčplēša dienā, 18. novembrī, hokeja čempionātā, mūsu klasiķu darbos, un tā varētu turpināt un turpināt... un zinu, ka aiz manis vēl ir tūkstoši, kuri jūtas tāpat
______________________________________________________________
Šīm vērtībām nav seku. Tās dod tikai īslaicīgu efektu. Šīs vērtības cilvēkus nevieno, nepadara labākus, sirsnīgākus, nepiespiež palīdzēt, neskaust. Tas, ka esam padziedājuši, padejojuši, noskatījušies karaspēka parādi vai spēli, vai noklausījušies prezidenta runu, nepalīdz un neliek mums mainīties. Kāda vispār jēga no tādām vērtībām?

Es par līdzīgām tēmām esmu tik daudz izteikusies cosmo, ka vairs jau labāk nevajag. :D Un, tā kā neesmu Latvijā un vēlēšanās nepiedalījos, man nemaz nav tiesību.
Tikai Melns man gribas pajautāt (tikai aiz intereses, no offence) - kas īsti ir tās tautas vērtības, kuras tu domā un kas citām valstīm ir, bet mums nav? Un kādām "sekām" vispār vajadzētu būt no vērtībām?

Tikai Melns man gribas pajautāt (tikai aiz intereses, no offence) - kas īsti ir tās tautas vērtības, kuras tu domā un kas citām valstīm ir, bet mums nav? Un kādām "sekām" vispār vajadzētu būt no vērtībām?
___________________________________________________
Neesmu ar augstāko humanitāro izglītību, varu izteikt tikai savas domas. Ķīnieši un vispār - cilvēki no tā gala ir apbrīnojami strādīgi. Pietika Ķīnas komunistiskajai partijai izsludināt jauno ekonomisko kursu, kad nepagāja ne 30 gadi, un Ķīna tūlīt, tūlīt būs visiem priekšā. Strādīgums kā vērtība realizējās. Kā varētu realizēties prasmes dziedāt korī, dejot tautas dejas vai spēlēt hokeju?

Melns, lai arī tas komentārs, ko tu citēji nebija mans, tātad pie manis nevērsies, bet niez nagi atbildēt. :D

Šīm vērtībām nav seku. Tās dod tikai īslaicīgu efektu. Šīs vērtības cilvēkus nevieno, nepadara labākus, sirsnīgākus, nepiespiež palīdzēt, neskaust. Tas, ka esam padziedājuši, padejojuši, noskatījušies karaspēka parādi vai spēli, vai noklausījušies prezidenta runu, nepalīdz un neliek mums mainīties. Kāda vispār jēga no tādām vērtībām?

Sekas - ir. Es nezinu, iespējams, ka esmu no tiem cilvēkiem, kuriem piemit kaut kāds tēlainums, mākslinieciskums, bet mani, piemēram, mūzika spēj iedvesmot un kā vēl! Dziesmu un deju svētki vieno cilvēkus jau gadu gadiem. Galu galā, piemēram, Atmodas laiki taču saistās ar aktīvu kultūras darbību, tātad tas spēj cilvēkus iedvesmot un pamudināt. Vai tu esi dziedājis kādreiz korī? Dejojis? Es esmu, diemžēl neko tautisku šai ziņā, bet tas ir mans sapnis - uzvilkt tautastērpu un dejot. Dejojot vai dziedot ir MILZĪGA vienotības, piederības izjūta, neaprakstāms saviļņojums, jo īpaši, ja to dara tik daudzi cilvēki kopā kā deju svētkos. Tas brīdis, kad klausos, piemēram, Līvu "Dzimto valodu" es lepojos ar to, ka manī ir latviešu asinis, es vēlos šeit valstī palikt un to veidot labāku - vienalga, vai politiskā vai cilvēciskā (palīdzības utt.) ziņā. Vai tevi interesē latviešu mūzika? Tieši nesen sanāca noskatīties "Mikrofona aptauju" - iedvesmojoši un skaisti, tev varbūt atgādinās tavu jaunību.

Ja tās nav vērtības, tad kas gan, tavuprāt, ir vērtības?

Skaidrs, tātad tev vērtības ir tikai taustāmas lietas (strādīgums = rezultāti). Bet cilvēki ir dažādi! Ir gan tādi, kāds esi tu, gan tādi, kāda esmu es - cilvēki ar acīmredzot lielu garīgo pasauli. Un tāpēc nav pamata saukt tās vērtības, ko tu nesaproti, par nevērtībām.

Un vispār Ķīna un strādīgums tādi nedaudz smieklīgi piemēri, jo uzreiz nāk prātā maziņš bērns darbā. Vai tās ir tās vērtības, ko tu gaidi no Latvijas? Vai domā, ka Ķīnas iedzīvotājiem strādīgums ir vērtība, iedzimta vēlme uz to vai arī nepieciešamība nopelnīt, lai izdzīvotu, jo citādi vari mirt badā?

Ok, mums domas dalās par to, kas ir strādīgums. Jo es nedomāju, ka tas ir kāds īpašs tikai Ķīnai kā nācijai raksturīgs iedzimts strādīgums. Tā vienkārši ir ieaudzināta paklausība esošajai valsts iekārtai, manuprāt.

vieno, nepadara labākus, sirsnīgākus, nepiespiež palīdzēt, neskaust.

Es gan ļoti apšaubu, ka Ķīnā cilvēki strādīguma/paklausības dēļ ir kļuvuši sirsnīgāki un ar lielākām empātijas spējām. Bet var jau būt. Īpašs kontakts nav bijis.

Sekas - ir. Es nezinu, iespējams, ka esmu no tiem cilvēkiem, kuriem piemit kaut kāds tēlainums, mākslinieciskums, bet mani, piemēram, mūzika spēj iedvesmot un kā vēl! Dziesmu un deju svētki vieno cilvēkus jau gadu gadiem. Galu galā, piemēram, Atmodas laiki taču saistās ar aktīvu kultūras darbību, tātad tas spēj cilvēkus iedvesmot un pamudināt. Vai tu esi dziedājis kādreiz korī? Dejojis? Es esmu, diemžēl neko tautisku šai ziņā, bet tas ir mans sapnis - uzvilkt tautastērpu un dejot. Dejojot vai dziedot ir MILZĪGA vienotības, piederības izjūta, neaprakstāms saviļņojums, jo īpaši, ja to dara tik daudzi cilvēki kopā kā deju svētkos. Tas brīdis, kad klausos, piemēram, Līvu "Dzimto valodu" es lepojos ar to, ka manī ir latviešu asinis, es vēlos šeit valstī palikt un to veidot labāku - vienalga, vai politiskā vai cilvēciskā (palīdzības utt.) ziņā. Vai tevi interesē latviešu mūzika? Tieši nesen sanāca noskatīties "Mikrofona aptauju" - iedvesmojoši un skaisti, tev varbūt atgādinās tavu jaunību.

Ja tās nav vērtības, tad kas gan, tavuprāt, ir vērtības?

_____________________________________________________________
Es pieņemu, ka dziedāt un dejot ir grūti, kad cilvēkam nav, ko ēst; ir kredīts, bet - nav darba, utml. Varbūt vispirms atradīsim vai izdomāsim sev tās vērtības, kuras mums ļautu kaut vai, teiksim, likt mūs kā tautu un nāciju cienīt zviedru baņķieriem vai tiem pašiem krieviem, nevis rādīt ar pirkstiem un teikt: "Re, re, - 20 gados visu pēdējo pārdevuši un noēduši, tagad - ar pliku p. dejo un dzied!" Dziesmas, hokejs un dejas neradīs cieņu pret mums. Jūs, draugi, pateicoties jūsu vērtībām, 20 gados pat nevienu normālu streiku neesat varējuši noorganizēt. Vai varbūt nebija pamata?

... un Tu stāsti, kā Tevis minētās vērtības atstāj iespaidu tikai uz Tevi pašu.

Melns, tu jauc garīgo pasauli ar taustāmām lietām un acīmredzamiem, taustāmiem rezultātiem. Cilvēki nav tikai roboti, kas strādās un veidos streikus. Tikpat daudz, cik maize un ūdens cilvēkam parasti ir nepieciešams garīgs ēdiens - dejas, mūzika, jebkas cits, kas viņu iedvesmo. Es piekrītu tev, ka vajag rīkoties, strādāt utt., bet nepiekrītu tam, ka tu noniecini kultūru.

Melns, jā, es tā stāstu, jo varu atbildēt tikai par sevi pašu. Vai gribi, lai vispārinu?

Melns, tu jauc garīgo pasauli ar taustāmām lietām un acīmredzamiem, taustāmiem rezultātiem. Cilvēki nav tikai roboti, kas strādās un veidos streikus. Tikpat daudz, cik maize un ūdens cilvēkam parasti ir nepieciešams garīgs ēdiens - dejas, mūzika, jebkas cits, kas viņu iedvesmo. Es piekrītu tev, ka vajag rīkoties, strādāt utt., bet nepiekrītu tam, ka tu noniecini kultūru.
__________________________________________________
Bet Tu, vērīgā meitene, taču nenoliegsi to, ko jau rakstīju. Kultūra nāk tikai pēc tam, kad ir kaut kas, ko ielikt vēderā. Nu labi, lai būtu! Bet vispirms ir pilns vēders un kultūra - tikai pēc tam!

Un atkal kārtējā diskusija tiek nolaista renstelē, jo jau sen kā ir zaudējusi savu būtību un sākuma jautājums ir pazudināts!
Kas kā liecina, atkal pierāda vecu taisnību, ka strīdēties par politiku ir bezjēdzīgi, jo katram savs uzskats un pārliecība!

P.S. Riskēju izsaukt uz sevi uguni, bet es arī zagtu, ja sēdētu tur! Vai visas var godīgi liekot roku uz sirds zvērēt, ka neapzog valsti un nezagtu, ja būtu valstvīru vietās! Kā teiktu Kevins - I don't think so!

Melns, jā, es tā stāstu, jo varu atbildēt tikai par sevi pašu. Vai gribi, lai vispārinu?
_________________________________________________________
Nezinu. Ja gribi, - vispārini!

Tas ir viens skatījums uz situāciju. Otrs ir tāds, ka kādai daļai cilvēku ir nepieciešama iedvesma, lai kaut ko sāktu darīt. Ja tiks kultivēts uzskats "latvietība ir sūds", tad kālab, lai cilvēki censtos? Nu jā - sevis dēļ. Sevis dēļ brauks prom uz citām valstīm un Latvijas vairs nebūs. Savukārt, ja cilvēkus pozitīvi iedvesmo valsts sakarā, tad arī kāda daļa spēkus ievirzīs sevis un valsts labā.

Ja gribi vispārināšanu, tad paskaties, lūdzu, pieņemsim kāda gada "Mikrofona aptauju", Dziesmu un deju svētku ierakstus, videoklipu ar Baltijas ceļu - tur daudzi cilvēki ir tādi kā es.

Vai visas var godīgi liekot roku uz sirds zvērēt, ka neapzog valsti un nezagtu, ja būtu valstvīru vietās!

Jā, varu, zinot valstvīru algas.

Un tēma nav nekur pazudināta, cilvēki diskutē. Šī galu galā nav tēma ar jautājumu - cik daudz miltus vajag pankūkām.

Vai arī, piemēram, aizej uz kādu Iļģu koncertu vai Skyforger - būs tev paraugs, kā mūsdienās cilvēki sevi iedvesmo ar latvietību.

P.S. Riskēju izsaukt uz sevi uguni, bet es arī zagtu, ja sēdētu tur! Vai visas var godīgi liekot roku uz sirds zvērēt, ka neapzog valsti un nezagtu, ja būtu valstvīru vietās! Kā teiktu Kevins - I don't think so!
______________________________________________________________
Nekā jauna :-)! Un nekā arkārtēja. Piedodiet, bet zagšana ir viens no vidusmēra latvieša protesta veidiem, kad nav dūšas aiziet un pāridarītājam pateikt visu acīs. Lasiet Jaunsudrabiņa atmiņas par savu bērnību (epizode, kurā viņš, mazs būdams, tika nolikts uz vakts, kamēr māte vai vecāmāte zaga ābolus no barona ābelēm). Vai Jaunsudrabiņš nav latviskuma nesējs? Piedodiet par sarkasmu, bet, ja latvieši grib dzīvot labi, šī un daudzas citas "vērtības" ir jāizmet!

so.so,

apetīte rodas ēdot ;)