Neesmu bijusi tādā situācijā, tāpēc grūti iedomāties. Ar draugu mājās šad tad uzsmēķējam (tieši mājās, nevis tusiņos). Bet, ja es redzu, ka zālīte cilvēkam nekaitē (cik saprotu, viņš ir gudrākais kursā, palīdz ar mājasdarbiem, atbild sakarīgi, ir motivēts (jo zālīte taču mēdz pamatīgi demotivēt)), tad es neiebilstu- lai smēķē!
Vienkārši ir cilvēki, kas ir tai radīti, un cilvēki, kas nav tai radīti. Piemērs iz dzīves- divi cilvēki, kas katru dienu smēķē. Viens- sajuka prātā, nokļuva Tvaika ielā. Cits- ieguva pirmo vietu un milzīgu naudas balvu savā profesijā.
Bet vispār, manuprāt, marihuāna ir tāda lieta, kas var vienkārši vienā dienā apnikt. Ļoti iespējams viņam apniks tik daudz smēķēt un vienā dienā atmetīs. Atkal jau- novērojums iz dzīves.
Un, ja viņš tevi mīl un redzēs, ka tu dēļ uzpīpēšanas pārdzīvo, ļoti iespējams, ka apdomāsies un darīs to mazāk. Ar noteikumu, ka tu neko neuzspiedīsi.