Kam būtu 1. jāzvana?

paldies par viedokļiem. Man arī ir tāds viedoklis, ka māte ir māte, bet ne šajā situācijā. Ir izņēmumi vienmēr. Arī šoreiz. Par ko tas viss bija-šeit neatklāšu, jo nevēlos,tāpēc laikam arī tās atbildes būtu nedaudz savādākas,ja cilvēki būtu informēti par situāciju.

Tikai, lai cik liels būtu aizvainojums, es laikam klausuli paceltu, ja man zvanītu pēc strīda. Iemesls tam tieši tāds kā tavā situācijā, lai vēlāk man nevajadzētu zīlēt, ko tas cilvēks gribēja teikt un vai man tagad nāktos atzvanīt pirmai.
Vadies pēc savām sajūtām. Ja negribi - nezvani, bet ja tev tas sāk traucēt un bieži par to domā, tad sava miera labad piezvani. Varbūt ir iespēja kā savādāk sakontaktēties, tad mēģini izmantot to...

Viņa redzēja cik ļoti man ir nodarījusi pāri. Tāpēc būtu lieki zvanīt, tikai tāpēc, lai to atgādinātu.

Viņa man vispār tāda...pat nezinu kā lai noraksturo tādus cilvēkus. Vārbūt neloģiski egoistiska.
Arī svētkos man pat neuzzvanīja, pat sms neatsūtīja. Bet tas jau bija sen.

Man tik šodien tā uznāca, jo drīz priekšā tāds pasākums viens, kur ģimeni aicina. Acīmredzot man tas cilvēku skaits būs mazāks nekā parasti. Bet cilvēks pats vainīgs, ja izvēlējās nogriest kā ar nazi visus kontaktus ar meitu un viņas ģimeni. Es tik ;aba biju pret viņu, neskatoties uz visiem tiem mēsliem, bet visam ir robeža.

Es izietu uz kontaktu pirmā (mamma), bet piekodinātu, ka šādi rīkoties nevar, ja vēlas normālas mātes-meitas attiecības..

mēs ar mammu nevaram ilgi dusmoties. kaut vai sadusmojamies un nometam klausuli, jau pec stundas viena vai otra zvanām , jo jūtamies slikti, ka nav salīgts miers

man vieglāk palika, ka te uzrakstiju. Paldies, ka uzklaus;ij;at. Taisīšos uz veikalu. Vakariņās izskatās, ka taps aukstā zupa:)

Marta, lai arī kādas būtu attiecības un lai arī kurš būtu vainīgs, labāk piezvani. Pašai sirds būs mierīgāka, ka esi salabusi.

Man bija līdzīgi ar vienīgo vecmammu. Viņa man tādas lietas sarunāja... Un ne tikai man, bet maniem radiem. Kad piedzima meita, gribēja atjaunot kontaktus, bet pagāja pusgads kopš meitas dzimšanas, kamēr tētis pierunāja mani aizbraukt pie viņas un jau pirms tam nebijām tikušās gadu. Esmu bijusi tur 2x un ar sakostiem zobiem. Nedomāju braukt ciemos tuvākajā laikā...

Tā kā es tev piekrītu un tevi saprotu - radinieki var būt arī ir vienīgie un neaizstājamie, bet tas nenozīmē, ka viņiem ir tiesības spēlēties ar mūsu dzīvēm. Visam ir savas robežas.

.....cik daudzi cilveki vispar pasaulee gribetu, lai vinjiem blakus buutu mate!
Novertee, ka vinja Tev ir, lai arii kaa ietu.

var būt vari uzprasīt kādam citam tuvam cilvēkam (ja viņa ar kādu kopā dzīvo) kā viņa jūtas, un ja, nožēlo, es uzzvanītu pirmā :)

Arī māte ir cilvēks un tikai tāpēc, ka viņa ir māte, nav teikts, ka viņai ar saviem bērniem būs raksturu saderība. Nav teikts, ka tādās attiecībās būs saticība un spratne. Un tā nemaz nav jābūt. Nedomāju, ka jāsakož zobi un jāzvana tik tāpēc, ka "tā ir tava māte".

Ja es būtu (nezinu, moš būšu arī) slikta māte, es tomēr negribu, lai mana meita jūtas spiesta paciest manus izgājienus tikai tādēļ, ka es viņu esmu radījusi. Te taču vienā diskusijā tika izspriests, ka bērns ir paša egoistisko vēlmju izpausme, ka bērnus radām sev vai kaut kā tā. Nu, lūk, šajā situācijā es tam pat daļēji piekrītu.

Marbūt jānogaida līdz tā diskusija būs no galvas pazudusi un tad ar mierīgu prātu varēsiet atkal normāli kontaktēties

Es arī ar savu mammu salecos pat ļoti. Nerunāju un necēlu viņai, kad viņa zvanīja aptuveni divus mēnešus. Pēc tam es sapratu, ka tā nevar. Viņa arī saprata, ka tā nevar. Un tad kādu dienu izrunājāmies un esam kļuvušas vēl tuvākas, kā jebkad. :)

cik noprotu vinja tev zvanija tikai tajaa vakaraa,kad sastriideejaaties un visu shito laiku nekaadas zinjas . Nu, es tavaa vietaa nezvaniitu, vinjai buutu jaazvana. Vinjai buutu jaasaprot, ka tajaa vakaraa neceeli deelj dusmaam, bet nu pietiekami ilgs laiks pagaajis un, ja nav zvanijusi, tad pati vainiiga.
Un tas, ka maate tas neko nenoziimee. Man arii ir taada maate ar kuru labaak vispaar nekontakteeties, vismaz nervi buus mieriigaaki, bet nu vinjai jau taapat vienalga zvanu vinjai vai nee

Es saprotu, ka Tu jau atrisināji situāciju - nerunāsi ar māmuliņu.

Bet, iespējams, viņai ir menopauze, nevar būt tāds variants?!
Es ticu, ka viņa rūgti nožēlo, ka tā rīkojusies. Ir smagi, bet ir situācijas, kad jāpārkāpj sev pāri un, manuprāt, šī varētu būt viena no tādām situācijām :/ Paej solīti pretim.

Paskaties, kas manā profila bildē rakstīts. Gadās arī tā. :)

Tu prasi,kurai buutu jaazvana pirmajai,bet tai pasha laikaa saki,ka Tu pirmaa nezvaniisi.Tad kaada jeega Tev uzdot sho jautajumu?

Ewane, nebiju skatījusies to tavu profila bildi, tikko iečekoju, smieklīga! :D