problēma

Domāju, ka tā frāze bija pamatīgs trieciens viņa jūtām pret Tevi, tāpēc lai arī ir piedevis Tev to frāzi, iekšā aizvainojums palicis.

Ļoti ir jādomā līdzi tam, ko saka arī dusmās! Daudzi uzskata, ka dusmās pasprūk taisnība...

Nevis viņš nemīl, bet visticamāk aizvainojums ir licis kļūt uzmanīgam, tā kā - norobežoties no tevis emocionāli. Ir tomēr jādom, ko saki. Ja tev vīrietis tā pateiktu - ar paskaidrojumu, ka viņš to tā nedomāja vien nebūtu gana. Šādi neapdomīgi teksti rada pamatīgas uzticēšanās plaisas un nerosina harmoniskas attiecības.

Nevis puisim jūtas ir nestabilas, bet es iesaku tev kārtīgi apdomāt kādēļ vispār kas tāds ienāca prātā. Ar tādiem vārdiem nemētājas par savām jūtām pārliecināts, pieaudzis cilvēks. :)

Ak, mēs ar savējo bieži viens otram sarunājam tādas muļķības, ka cits mūsu vietā būtu uz vietas nosirmojis:D Ko mēs daram? Vienmēr vārdi ir pateikti emocijās, izrunājamies un abi atzīstam, ka nekas no teiktā nebija nopietni domāts. Tie ir tikai vārdi emociju uzplūdā:)

Es kad stridos ar draugu ari biezi izspaluju nesmukus teikumus...bet mes jau izrunajam,ka ja kkas tads nak ara,tad nav janem pie sirds,jo dusmu iespaida var sarunat visadas drausmigas lietas...bet kad laicins paiet viss nostajas savas vietas...protams tapat paprasu piedosanu un nekadu aizvainojumu nav :)

Un par to mazak vins mani nemil...mums tiesi otradak,jo ilgak esam kopa jau stiprakas ir jutas...tagad jau iet 3gads,bet jutamies ta pat ka pasa attiecibu sakuma,kaut gan esam jau precejusies un ir mazuliite :)

Nevis puisim jūtas ir nestabilas, bet es iesaku tev kārtīgi apdomāt kādēļ vispār kas tāds ienāca prātā. Ar tādiem vārdiem nemētājas par savām jūtām pārliecināts, pieaudzis cilvēks.

+1
Es domāju, ka jūtas viņam nav mainījušās vai zudušas, vienkārši tādi teksti sāp un rada problēmas. Lai gan strīdā pateikts, no kaut kurienes šāda doma tomēr ir radusies. Es pievēršu uzmanību tam, ko man pasaka strīda laikā un emociju uzplūdā, jo man šķiet, ka tieši tad cilvēkam nāk laukā tas, kas ikdienā tiek apspiests vai noklusēts un aizgaiņāts. Taču, tās tikai manas domas.
Ja man draugs ko tādu pateiktu, kaut kas manī tomēr mainītos, lai gan viņš pēc tam atvainotos, jo vnk...nu neticu, ka no zila gaisa pēkšņi kkādi tādi teksti nāk ārā.

Man tas pats, kas Lienei.

Nu un nedomāju, ja kko tādu pasaka, tas nozīmē, ka nemīl. Muļķības. Vnk ir cilvēki, kuri ir daudz emocionālāki,un kad ir aizkaitināti var tādas lietas pateikt. Es pati dzīvs piemērs, dusmās varu tādas šausmas pateikt, bet manējais jau mani pazīst un ļoti labi zin, ka es tā nekad nedomāju. Tavējais ir daudz jūtīgāks. Biežāk saki cik mīli viņu, izdari kko patīkamu un nākamreiz mēģini nerunāt tā.

Nē, lai ko nepateiktu - bet es nespēju saprast kā cilvēkam, kuru mīli vari pateikt, ka nožēlo, ka viņu pazīsti...

Ak šausmas, strīdu un emocionālo izvirdumu laikā teiktas taču vispār nav jāuztver!
Savējam strīda laikā esmu pat teikusi, kaut tu ātrāk nosprāgtu kropli :D Nākamajā dienā tas sen jau ir aizmirsies un dūdojam kā parasti balodīši :)

Katrs nepadomīgi izteikts vārds var ilgi palikt atmiņā un grauzt. Var jau saprast ka emociju brīdī cilvēks pilnībā nekontrolē savu vārdu krājumu. Attiecību jomā tas ir vissāpīgāk.
Lai noturētos un neizspļautu ir vajadzīga liela savaldīšanās. Es esmu diezgan tempermentīgs pāc rakstura, taču laika gaitā iemācījos neteikt to kas deg mēles galā. Norurēties dažas minūtes un tad sapratīsi ka rīkojies pareizi paturot to sevī.
Karstuma brīdi tik ļoti gribās to savu ES pierādīt, bet attiecību dēļ tas nav vērts. Ilgtermiņā tā sevas taisnības pierādīšana neko nedot.

kordelia

un tas tev šķiet normāli? Tas norāda uz cieņas neesamību attiecībās. Arī strīda laikā jāmāk turēt mute.

Tad jau stridēšānās arī norāda uz cieņas neesamību. Muļķības.

Nē, tas nav normāli un protams, ka tas ir ļoti slikti un tā nevajag darīt. Bet mēs attiecībās esam bijuši visvisviszemākajā punktā, kāds vien iespējams, kad esam viens otru apgānījuši, apvainojuši, virsū spļāvuši un pret grīdu triekuši. Vairums cilvēku nebūtu kopā palikuši pēc tā, kas starp mums ir bijis.
Bet mēs spejām tam pārkāpt pāri un dzīvot tālāk un mīlēt un cienīt.
Ta kā nav ko cepties par kaut kādiem sīkumiem. Un tagad turēt aizvainojumu visu mūžu par katu kādu stulbu frāzi.

Neuzskatu, ka strīdā jāsaka viss nedomājot. es arī būtu no tiem cilvēkiem, kurš to ilgi atcerētos, tāpat arī mans draugs. nu es priecājos par to, ka strīdu mums ir ļoti, ļoti maz. priekš tam cilvēkam ir smadzenes, lai domātu, ko saka. un dusmas nav nekāds attaisnojums. varbūt neliels ir, bet nevar cilvēku pēkšņi jūtu uzplūdā nolīdzināt līdz ar zemi un vēl uzspļaut virsū. kāda pēc tā visa vēl var būt cieņa pret otru?
ne jau strīds ir cieņas neesamība, bet cieņa slēpjas tajā, kā viens pret otru izturamies arī strīda laikā. kas tad faktiski ir strīds? pretēju viedokļu apmaiņa un to pieņemšana vai nepieņemšana. un tas nav nekas slikts, jo mums katram drīkst būt ir savs viedoklis

Ja abi cilvēki strīda laikā saka visu, kas vien ienāk prātā, tad man liekas, ka salabt ir viegli, jo abi tādi un saprot, ka tikai dusmu uzplūdā tas viss pateikts.
Bet ja viens saka sāpīgus teikumus, bet otrs pat vislielākajā dusmu uzplūdā domā ko runā, tad ir kā ir. Draugs man bieži vien pateicis neapdomīgus teikumus, un tos baigi ņemu pie sirds, ka es pilnīgi saprotu radušo situāciju. Varbūt ne gluži mīl savādāk, bet ir piesardzīgāks, aizdomājas, ka otram varbūt nenozīmē tik daudz. Jo es arī uzskatu, ka dusmu uzplūdā tomēr bieži vien nāk ārā tas, kas iekšēji ir sakrājies - tikai rupjākā veidā.
Ieteikums ir vienkārši būt mīļākai, gādīgākai, pierādīt to, ka tam teikumam nav vispār nekādas vērtības, bet nepieprasīt no otra, lai aizmirst radušo situāciju, to viņš pats izlems un sapratīs :)