Es kā latviete studēju krievu filoloģiju, esmu no dziļas vidzemes, kur nevienu krievu praktiski nebiju nekad satikusi. Gandrīz neviens no skolas biedriem un turienes draugiem mani nesaprot, zāģē, ka es esot tautas nodevēja utt... Tad vēl tas, ka tā nav mana dzimtā valoda, akcents un kompleksi. Gribēju pamest jau pirmajā kursā. Paņēmu akadēmisko, aizbraucu uz Maskavu, samācījos runāt kā lielā, ieguvu pašpārliecību, un tagad jau studiju laikā man ir lielisks darbs, jo esmu retums - savas paaudzes latvietis ar krievu valodu filoloģijas līmenī. Un lepni saku viņiem visiem "Es nevaru? Es nepabeigšu? Es strādāšu macdonaldā ar savu sūda diplomu? HA" :) Līdz diplomam palicis pavisam maz, bet vaiii, kā es sevi noslānītu, ja būtu pametusi. Laikā, kad mani pirmie kursa biedri pabeidza, tāda škrobe grauza... Es taču arī varu pabeigt!