Mācījos 1 no medicīnas virzieniem.
Izvēlējos,jo māte aģitēja,cik laba/prestiža nākotne būs man(kaut gan vēlējos pavisam ko citu).Jau pašā studiju sākumā jūtu,ka nav labi,nav mans,bet par spīti tam mocījos,ar domu,kur es likšos,ja pametīšu studijas,jādabū taču diploms utt.
Gāja gadi,viss kļuva vēl sliktāk,sāku apzināties,cik man tas viss nepatīk...
Šobrīd strādāju pavisam citā jomā un jūtos samērā labi (bez medicīnas ).Vienīgais,man žēl,ka toreiz klausīju māti+notriecu gadus profesijai,kas mani nesaista un jāsaka,atceros tos gadus kā murgu manā dzīvē.
Mans novērojums un ieteikums Tev:pabeidz šo mācību semestri,nokārto eksāmenus,vasara nav tālu,varēsi izvēdināt galvu un izlemt ko darīt tālāk.Ja pēc vasaras,neizdodas izlemt vai aizvien saista medicīna ,ieteiktu paņemt akadēmisko un tā laikā pamēģināt ko citu(pēc manas pieredzes,tieši pamēģinot citu jomu,kura man toreiz likās neinteresanta,šobrīd šķiet tā īstā/tas,kas man patīk).