Sveikas!
Vēlos lūgt jūsu padomu, gribu zināt, ko jūs darītu manā vietā.
Situācija sekojoša:
Esmu gadu nomācījusies augstskolā, bet tieši šobrīd sāku domāt, ka tas nav tas, ko es vēlos mācīties un ar ko vēlētos saistīt savu dzīvi. Ir doma pamest studijas šajā skolā un mēģināt iesniegt dokumentus citā. Visvairāk mani biedē tas, ko par to teiks vecāki. Tā nebūtu nekāda problēma, ja mani nemocītu sirdsapziņa par to, ka visu šo gadu manu dzīvošanu Rīgā dzīvoklī, kā arī studijas nodrošināja tieši vecāki. Studiju kredītu neesmu ņēmusi, tētis regulāri apmaksāja skolu un tā tomēr nav maza nauda. Jūtos ļoti slikti, par to, ka visu šo gadu pilnīgi neko prātīgu neesmu darījusi, darbu neesmu meklējusi kā to lika vecāki, skolā studijas ielaistas, ļoti daudz parādu. Esmu nesaprašanā, jo zinu, ko teiks vecāki. Zinu, ka viņi nebūs par to priecīgi. Šobrīd jau itkā esmu atradusi darbu un gribas beidzot sākt kaut ko darīt, bet gribas tomēr arī studēt to, kas man tuvāks. Šobrīd uz universitāti eju ļoti nelabprāt, riebjas viss kas ar to saistīts. Pat riebjas domāt par lekcijām, eksāmeniem un visu pārējo.
Ko jūs darītu manā vietā? Ceru, ka mani nenosodīs, kā tas mēdz šeit notikt, pati tomēr zinu un saprotu visu.
272
