Aloe - es nezinu vecāku algas. Neesmu arī nekad zinājusi. Priekš manis bija frāze - ekonomiskais režīms, tas nozīmēja, ka jāuzvedās un neprasīju neko lieku vecākiem. Kad jutu, ka tiek pirktas lietas, bez kurām ikdienā var iztikt, tad sapratu, ka situācija ir labāka un vairs nav ekonomiskais režīms. (Bet mums tie ekonomiskie režīmi nebija traģiski, paldies Dievam. Vienkārši netika tērēta nauda pa lieko, kur to nevajag, piemēram, n-tajiem svārkiem utt.)
Laikam tas manā raksturā ir ieaudzinājis to, ka man nav svarīgi skaitļi - cik kurš pelna utt. un man arī nepatīk baigi par šo tēmu runāt, neciešu materiālistus. Vienu laiku ar tādu puisis sarakstījos, kamēr neizturēju un sāku viņam braukt virsū par to, cik viņš ir liels aprēķinātājs. Visas runas gāja ap un apr naudu, par to, ko var nopirkt utt. (puke)
Man vakardien trolejbusā vīrietis ar savu bikšu priekšu berzējās gar dibenu(tā, ka nedaudz pieskarās un nevar saprast, cilvēks no transporta kustības pieskarās netīšām vai kā). No sākuma nesapratu, jo pārpildīts transports bija. Palika aizdomīgi, es nolēmu pārbaudīt - pabīdījos uz sānu, viņš atkal pienāca klāt un berzējās. Nostājos tā, lai netiek man klāt un viņš aizgāja berzēties gar meiteni, kas stāvēja man blakus. Viņa uzbļāva tam vecim, lai atkāpjās no viņas un šis atkal pie manis. Nostājos aiz meitenes, lai viņš mums netiek klāt. Pretīgi.
2870
