Nu, mēs jau bijām Gaiļezerā, tur jau ārsti pateica, ka neko vairs nevar izdarīt, nu apmēram doma tāda, ka ja grib dzīvot, tas tāpat kādreiz būs jādara. Mans vectēvs visu laiku ir bijis tāds...nu, depresīvs, pēdējos gados (īpaši pēc vecmammas nāves), viņš vispār negrib neko vairs, negrib cīnīties, vienalga par sevi :( Runāsim protams vēl, bet nu nezinu, kas būs... Saka, ka ņemtu to kāju nost tad tikai līdz ceļgalam, ne pilnīgi visu.