Šis nebūs kārtējais stāsts par to, ka sliņķi, kuri nevar pacelt savu pakaļu no krēsla un kaut ko darīt lietas labā. Šis būs stāsts par manu ģimeni. Mans tētis ar labu atalgotu darbu + savu biznesu, kopējie ienākumi aptuveni četru ciparu skaitlis. Strādā no rīta līdz vakaram. Veselība smagi pabojāta. Mamma BIJA labi atalgotā darbā - ATLAIDA, samazinot darba vietas, sakarā ar krīzi. Nevarēja nekur atrast darbu, tagad raujas divos darbos, nepārspīlējot no 7 rītā līdz 22 vakarā, ARĪ SVĒTDIENĀS, abi darbi ir neatbilstoši iegūtajiem grādiem, samaksa par diviem darbiem kopā SMIEKLĪGA! Ja tas ir svarīgi, tad nedzīvojam Rīgā. Četri bērni. Es un mans brālis - studenti. Brālim ir haltūras, kur viņš sev nopelna kādu naudiņu, tomēr pārsvarā gan manus, gan mana brāļa izdevumus par īri, ēšanu, transportu sedz vecāki. Nekādas lielās ekstras nav - abi dzīvojam kojās, ēdiens līdzi tik, cik var iedot, īpaši netērējamies, nekādas kabatas naudas drēbēm vai kosmētikai, protams, nav, viss pieticīgi, bet tāpat ikmēneša summa salasās drausmīga. Trešais bērns - vidusskolā. Ceturtais - patstāvīgs, strādājošs, bet arī nepelna daudz, iedod vecākiem ik mēnesi kaut kādu naudu, lai vieglāk. Tagad pa vasaru man, manam brālim, manai māsai (vidusskolniecei) iespēja atrast darbu, jo nav vairs skola. Brālis jau atrada (atkal kaut kāda haltūra), bet man un manai māsai ļoti, ļoti grūti. Kāpēc ienīstu Latviju? Jo mūs izmeta no mājas!!! Pašu celta, iekopts dārzs, tēta sapnis - tā vienkārši izmeta. Parāds NEBIJA liels, kavējāmies termiņos, bet pēdējos mēnešus visus termiņus ievērojām. Protams, tas nav gala verdikts, bet cerība ir niecīga, jo esam jau daudz lietas labā darījuši. Kā lai šādā valstī vispār savelk galus kopā, te par cilvēkiem ņirgājas. Jā, un nevajag teikt, kāpēc cēlāt māju, kāpēc ņēmāt kredītu, neapdomīgie utt. Treknajos gados mūsu ienākumi tiešām biji trekni, bet kas ir tagad... tagad mēs esam pie sasistas siles. Nu nebijām mēs tik ļoti neapdomīgi vai tādi sliņķi, lai rezultāts būtu tāds, kāds ir tagad. Uzskatu, ka valstij ir jāuzņemās daļa vienas. Un ko lai tagad mēs darām? Tik liela ģimene, ar diviem mājdzīvniekiem (lieliem suņiem)? Pretīgi te dzīvot!
P.S. Šī diskusija nav FAKE! Es te piereģistrējos, lai izkliegtu savu sāpi.
201
